Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ogrē atklāj lielāko klinšu kāpšanas sienu Baltijā

Mājražotāji ar bažām gaida ziemu

Mājražotāji ziemu gaida ar bažām par izmaksu kāpumu

Ar vēl lielākām bažām nekā lielie uzņēmumi ziemu gaida mājražotāji un mazie uzņēmēji, kuriem joprojām neesot skaidrs, vai un kāds atbalsts pienāksies. Lai gan mazie ražotāji lielākoties cerot izdzīvot, paaugstinot cenas, jau šobrīd esot jūtams, ka pircēji uz svētku tirdziņiem vairāk nākot skatīties nekā iepirkties.

Šovasar pilsētās un pagastos notiek dažādi pasākumi un festivāli, kur neatņemami ir vietējo ražotāju tirdziņi. Mazajiem ražotājiem tā ir iespēja atgūties pēc ierobežotās darbības kovida pandēmijas laikā.

SIA “Ķemeru dūņas” saimniece Mairita Čuda pastāstīja, ka augošā dzīves dārdzība jau esot jūtama, tāpēc tiekot meklēti veidi, kā pielāgoties situācijai. Viens no tiem – neražot produkciju liekā apjomā.

“Iespējams saražot kaut ko mazāk, tā kā pieprasījums arī ir mazāks, līdz ar to īsāku brīdi darbojas iekārtas, un tad sanāk uz to arī ietaupīt. Bet mēs vēl sekojam līdzi biržas cenai, kad mums labāk ražot. Pašlaik brīvdienas ir tās efektīvākās, kad mēs varam vairāk ražot. Līdz ar to mēs arī uz to mēģināsim kaut kā izdzīvot,” pastāstīja Čuda.

Ķemeru svētku tirdziņā savu produkciju piedāvāja arī kāds skolēnu mācību uzņēmums. Klientus gan šoreiz apkalpo viena no uzņēmuma saimnieku mammām, jo abi jaunieši naudiņu pelnot arī citā darbā. Cerība, protams, esot, ka uzņēmums ziemu pārdzīvos.

“Ziema atnāks, un tad mēs redzēsim. Tomēr es gribu teikt, ka viens no nosacījumiem ir, ja saimnieciskā darbība reģistrēta tajā pašā vietā, kur es dzīvoju, tad nekādi pabalsti netiek piemēroti. Līdz ar to daudzi no mums būs spiesti celt cenas, lai vismaz segtu tos izdevumus, kas saistīti ar energoresursu [izmaksu] palielinājumu,” skaidroja skolēnu mācību uzņēmuma “Migle” pārstāve Solvita Stalneka.

Tikmēr beķerejas “G Bakery” īpašnieks Edgars Grants, kurš ģimenes uzņēmumu izveidojis pandēmijas laikā, aprēķinājis, ka pašreiz viena kukulīša izcepšanai elektroenerģijas izmaksas esot ap 50 centiem. Uzņēmums izdzīvot cerot, ceļot cenu.

“Mēs domājam, ka visiem būs tas cenu kāpums un visiem būs vienās un tajās pašās robežās. Vienkārši viņiem [lielajiem ražotājiem] ir kaut kādi krājumi, un viņi varēs segt kādu laiku, bet mēs nevarēsim, bet, ja viņi to nedarīs, tad visi būsim apmēram vienādā situācijā,” sacīja Grants.

Latvijas maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka pauda, ka pašlaik vēl esot pārāk daudz nezināmo, lai saprastu, vai un kā pārdzīvot ziemu. “Pašlaik cīnās katrs kā var, jo ir ļoti smagi. Ir ļoti smagi, un daudzi jau pārdomā, vai vispār turpinās,” zināja teikt Duka.

Ekonomikas ministrijā gan sacīja – lai arī šobrīd izskanējušas ziņas par atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, palīdzību saņemšot arī mazie ražotāji. “Viena no citām sadaļām tādam vispārējam atbalstam uzņēmējiem ir elektroenerģijas sistēmas maksas kompensācija no valsts budžeta. Tas attiektos uz visiem – maziem, vidējiem, visiem, kuriem ir reģistrācijas numurs,” norādīja EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores vietniece Daira Armane.

Savukārt pašnodarbinātie saņemšot atbalstu, kāds pienāksies fiziskām personām. Pagaidām tas esot likumprojekta priekšlikums, kuru, visticamāk, skatīšot tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti