Dienas ziņas

Lielajos veikalos – tikai vakcinētie

Dienas ziņas

Vācijas regulators aptur "Nord Stream 2" sertifikāciju

Mājražotāji neizprot Ziemassvētku tirdziņu aizliegumu

Mājražotāji un amatnieki neizprot Ziemassvētku tirdziņu aizliegumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mājražotāji un amatnieki ir neizpratnē par valdības pieņemto lēmumu jau otro gadu aizliegt Ziemassvētku tirdziņus. Tajos mazie uzņēmēji varot iegūt gandrīz pusi no visa gada ieņēmumiem, un tos nevarot atsvērt ne interneta veikali, ne ielu tirdzniecība, ne pilsētu tirgi. Turklāt Ziemassvētku tirdziņos, viņuprāt, novērst drūzmēšanos ir daudz vieglāk nekā pilsētu lielajos tirgos.

Novembra beigās sāksies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet mājražotāji un amatnieki šim gada lielākajam darba cēlienam sāk gatavoties jau krietni agrāk. Kokapstrādes darbnīcā ''Amatnieki'' Jelgavas novadā pandēmijas dīkstāves laikā saražotas neskaitāmas skaistas un praktiskas lietas. Tirgošanās lielākoties notiekot tirgos un tirdziņos, vien šogad to esot bijis pavisam maz.

Pagalma vidū vēl joprojām stāv autobusiņš, ar kuru pēdējoreiz prece vesta uz gadatirgu, cerot, ka braucienus varēs turpināt Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

Amatnieks Dainis Lēgenbergs uzsvēra, ka Ziemassvētku tirdziņos var nopelnīt ap 50% gada ienākumu. "Tas Doma laukums vien jau ko izteica. Labi, tur dārgas vietas, bet tagad riktīgi griež iekšā," sacīja amatnieks.

Arī citi Zemgales reģiona amatnieki ir sašutuši par valdības rīkojumu līdz 11. janvārim atļaut visa veida preces tirgot pašvaldības norādītajās ielu tirdzniecības vietās un pilsētu tirgos, bet aizliegt Ziemassvētku gadatirgus.

"Pilsētu domes mums ierādīs katram atsevišķu vietu, ko mēs nevarēsim nosaukt ne par tirdziņu, ne par ko. Un mēs nevaram izreklamēt. Mums nav tādas iespējas uztaisīt reklāmu, lai cilvēki nāk," uzsvēra amatnieks Vitolds Ārmanis.

Savukārt keramiķei Zandai Priedniecei pēdējos četrus gadus māla trauku izgatavošana ir iztikas avots. Lai gan viņa traukus prot tirgot arī sociālo tīklu vietnēs internetā un sūtīt tajā skaitā uz pakomātiem, trauki sūtot mēdz plīst. Tieši klātienes tirdzniecību Priedniece nosauc par būtisku iespēju pārdot gada laikā rūpīgi gatavoto.

“Pats lielākais pasākums amatniekiem ir Brīvdabas muzejs, kas pēdējos divus gadus nav atļauts un tad paliek otra reize, kad ir Ziemassvētki. (..) Nedēļām sēžu viena pati, izolējos, potējos, lai es varētu piedalīties,” sacīja Priedniece. 

Ropažu uzņēmēju biedrības valdes locekle Terēza Luksa, kuri pati arī ir mājražotāja, norādīja, ka Ropažu novadā ir daži desmiti amatnieku un mājražotāju. “Šeit ir jāatceras to kategoriju iedzīvotāji, kuri tiešām iznāk ārā tikai uz tiem Ziemassvētkiem, uz to Ziemassvētku laiku, jo tas cilvēks par tiem iegūtajiem līdzekļiem, viņš nopērk sev malku vai nopērk sev zāles. Tas viņam tā kā papildu ieņēmums.”

Lai gan ielu tirdzniecība pašlaik ir atļauta, Luksa atzina, ka atšķirībā no galvaspilsētas ne pārāk blīvi apdzīvotās vietās ielu tirgošanās atļauja amatnieku situāciju nekādi neuzlabo, jo ikdienā šādās nav cilvēku. Pircēji nāk, ja tirdziņu organizē, kas šobrīd nav atļauts. 

Valdības mērķis, aizliedzot gadatirgus, bijis mazināt pulcēšanos, bet, kā uzsver amatnieki, vasaras mēneši jau esot pierādījuši, ka organizētajos tirgos, atšķirībā no parastajiem pilsētas tirgus plačiem, distance tiekot ievērota daudz rūpīgāk.

"Īstenībā, es domāju, tieši āra tirdzniecība teltīs ir labāka nekā tas tirgus pats. Piemēram, Jelgavas tirgū, kas man ir vistuvāk. Katrā pusē ir būdas ar drēbēm un kurpēm, un pa vidu pa šauru eju staigā cilvēki. Nu, tur ir vienkārši drūzma," stāstīja amatniece Inta Bendrupa.

Uzņēmums "Lubeco" rakstiskā komentārā skaidroja, ka visas pandēmijas laikā ieņēmumi no sukāžu, dabīgo sulu un sīrupu ražošanas samazinājušies par 40%, neraugoties uz to, ka savu produkciju tirgojot arī interneta veikalos.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē, kāpēc pilsētu lielie tirgi var ārtelpās strādāt "sarkanajā režīmā", bet Ziemassvētku tirdziņi ne.

"Īsti nav skaidrojuma un pamatojuma, kādēļ tā ir. Vienkārši Ministru kabineta paziņojumā ir viena rindkopa par šo, ka ir aizliegts un punkts," sacīja biedrības pārstāvis Agris Locs-Dārznieks.

Biedrība gan vēl cer, ka jau tuvākajā laikā tomēr tiks rasta iespēja taisnīgākam risinājumam. Kā kompromisa variantu amatnieki un mājražotāji saredz Ziemassvētku tirdziņu darbību vismaz "zaļajā režīmā".

Ekonomikas ministrijā (EM)) norādīja, ka jautājumu par Ziemassvētku tirdziņiem atkārtoti iniciējusi diskusiju operatīvās vadības grupā.

“Mēs esam pārliecināti, ka ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības vēl jo vairāk, ja tirdzniecība notiek ārtelpās, var uzskatīt, ka šie riski ir būtiski mazināti,” piebilda EM Iekšējā tirgus departamenta pārstāvis Intars Eglītis. Tiesa, atļaut vai neatļaut šādus tirdziņus būs atkarīgs no valdības lēmuma. 

KONTEKSTS:

Latvijā no 15. novembra vairs nebūs spēkā "lokdauns" un tā laikā noteiktā mājsēde. Iedzīvotājiem ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu pamatā būs pieejamas visas pakalpojumu sniegšanas vietas. "Zaļajā" jeb epidemioloģiski drošajā režīmā pamatā notiks sporta un kultūras pasākumi. Savukārt personām bez Covid-19 sertifikāta jārēķinās ar pakalpojumu minimumu. Šāda kārtība patlaban noteikta līdz ārkārtējās situācijas beigām – nākamā gada 11. janvārim.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" izteicās, ka diskusiju par ļaušanu strādāt tirdziņiem ''zaļajā režīmā'' varētu noturēt, taču nedeva tādu solījumu. Ministrs uzsvēra, ka vēlas cilvēkus pasargāt no saslimšanas ar Covid-19. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti