Miļūnu ģimene Tērvetes pagastā ar gaļas kūpināšanu nodarbojas jau 15 gadus. Pie mājas izveidota neliela koka un metāla konstrukcija, kas teju nemitīgi ietērpta dūmu mākonī. Alkšņa malkas kūpinātavā iekārto gaļu notur vismaz astoņas stundas. Zemnieku saimniecībā ''Vainadziņi'' kūpinājumus tirgo tik, cik paši spēj saražot un realizēt tirdziņos.
Saimniece Gunta Miļūna stāsta, ka pieprasījums pēc tradicionālās garšas ir stabils. Mājražotājas ieskatā, nišas produkcija jāsaglabā, jo tai ir tradicionāla vērtība, ko viņa cer nodot mazdēlam, kas arī par arodu ieinteresējies.
"Arī mēs pārbaudījām benzopirēnu. Mums tas bija diezgan augsts. Tad mēs bišķiņ tehnoloģiju... skatījāmies. Jo vairāk kūpina, jo tam lielāks [benzopirēna līmenis]. Mazāk kūpināts būs gaišāka gaļa, tad patērētājs [negribēs]," stāsta saimniece.
Līdz ar diskusijām par benzopirēnu un iespējamām prasībām mainīt tradicionālo kūpināšanas tehnoloģiju ar alkšņa malku
zemnieki šajā saimniecībām pat nemēģināja meklēt citus kūpināšanas veidus, jo pārliecināti - garšu citādi iegūt nevar.
Ja tomēr ierobežojumi tiktu ieviesti, tad savu nodarbošanos pārtrauktu.
Savukārt Rēzeknes gaļas kombināta padomes vadītājs Guntis Piteronoks stāsta, ka uzņēmums arī kūpina gaļu, taču nedara to pēc tradicionālas metodes, un
lielāki uzņēmumi jau ir pielāgojuši ražošanu, lai benzopirēna līmeni mazinātu.
Taču nākotnē cer radīt arī nišas produkciju. "Nākotnē mūsu uzņēmums gribētu šādus produktus ar paaugstinātu benzopirēna saturu. Ceram - šis jautājums būs lemts pozitīvi," saka Piteronoks.
Zemkopības ministrija jau janvārī Eiropas Komisijā vērsusies ar lūgumu regulā nodrošināt atkāpi, lai Latvijai arī pēc septembra būtu iespēja kūpināt gaļu un zivis pēc tradicionālām metodēm. Gada gaitā līdzīgu lūgumu iesniegušas vēl 10 dalībvalstis, stāsta ministrijas pārstāvis Māris Valdovskis.
Ministrijas dati liecina, ka valstī kopumā ar tradicionālām metodēm gaļu un zivis kūpina ap 300 mājražotāju, kam būtu aktuāla minētā atkāpe produkcijas benzopirēna normās.
