Dienas ziņas

Pabeigts ES projekts «Neaizmirsīsim»

Dienas ziņas

Ziemeļvidzemē novērš viesuļvētras postījumus

Mājražotāji iebilst pret stingrajiem noteikumiem

Mājražotāji iebilst pret stingrajiem noteikumiem

Mājražošanas jomu regulējošie normatīvie akti un pastiprinātā kontrole daudziem mazajiem ražotājiem radījusi nopietnas iebildes, cik taisnīgas ir viņiem noteiktās prasības un vai tās pieprasa Eiropa vai pašmāju ierēdņi. To viņiem sanāksmē skaidroja Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti.

Eiropas Parlamenta regulā par pārtikas produktu higiēnu noteikts, ka mājas apstākļos gatavotu pārtikas produktu ražošanai atvieglojumi paredzēti tikai telpām, ventilācijai un kanalizācijai, bet pārējās prasības jāievēro tādas pašas kā visiem lielajiem ražošanas uzņēmumiem. Uz iepakojuma jābūt marķējumam, jāapraksta tehnoloģiskie procesi un paškontroles procedūras.

Turklāt mājražotājs pats ir ražotājs, tirgotājs un grāmatvedis. “Mājražotājs ir viss vienā – likumi un ražošana mājražotājam jāzina un jāmāk. Apgrūtina tas, ka viss mainās, regulas ir tik garas, tik sarežģītas, bieži vien tie nosaukumi ir tulkoti tiešā tekstā, ko manas paaudzes cilvēki nevar saprast. Bet tāpat mums ir jāražo, jādzīvo, jāmācās,” stāsta biškope Ruta Āboliņa.

Lai piecu vistu dēļ nebūtu jāsauc eksperts, kas novērtē gaļas kvalitāti, mājputnu gaļas ražotāji iesaka rast iespēju pašu mājražotāju apmācībai. “Bet šādus kursus fiziski Latvijā ir grūti nodrošināt. Ir liels mācību apjoms, nepieciešams savākt pietiekami lielu grupu, lai šādi kursi atmaksātos. Un sanāk tā, ka regula mums atļauj veikt šādus kursus, bet fiziski tie nav pieejami,” norāda  mājputnu gaļas ražotāja Signe Seile.

Mājražotājiem pašiem jāmeklē arī noieta tirgi savam produktam. Viņi preci labprāt tirgotu pie lielveikaliem, bet veikali konkurentus īpaši nevēlas. “Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) biedriem radās jautājumi gan par stingrajām pastiprinātajām kontrolēm, gan par sajūtu, ka mazo ražotāju grib nospiest uz ceļiem un panākt, lai viņš negribētu ražot. Tad mēs sapratām, ka jānāk kopā visām pusēm un šie jautājumi jāizrunā,” saka LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.

Zemkopības ministrijas speciālisti skaidro, ka ir domāts par dzīves atvieglošanu mājražotājiem, bet no stingrajām prasībām tomēr izvairīties nevar. “Patērētājiem ir jābūt drošiem, ka viņi iegādājas atbilstošus produktus, ka tie ir nekaitīgi, nevar saslimt,” norāda ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.

Latvijā ir nedaudz vairāk par tūkstoti mājražotāju. Iespējams, viņu skaits būtu lielāks, ja potenciālos ražotājus neatbaidītu jomu regulējošie normatīvie akti, ko daudzi uzskata par grūti izpildāmiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt