Mājokļu trūkumu reģionos grib risināt ar atbalstu īres namu būvei un remontam

Lai palīdzētu pašvaldībām būvēt īres dzīvokļu namus un remontēt jau esošās ēkas, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Par likuma grozījumiem vēl jālemj valdībai un Saeimai.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzskata, ka Latvijā mājokļu politikas nav jau kopš 2006. gada. Valdījis uzskats, ka dzīvokļu problēmu atrisinās pats tirgus. Kāds ir rezultāts? Latvijā nosiltināti ir apmēram 10% padomju laikos celtie daudzdzīvokļu nami, bet jaunu māju celtniecība reģionos notiek atsevišķās pilsētās.

"Visā Eiropā tas īres [namu] īpatsvars ir krietni augstāks nekā Latvijā. Vidēji Eiropā valsts atbalsts īres dzīvokļu celtniecībā ir no 0,6 līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā tas ir tuvu nullei," sacīja Salmiņš.

Paredz pašvaldību galvojumus

Arī Latvijā aizvien aktuālāks kļūs jautājums par īres māju būvniecību. Tāpēc EM izstrādājusi grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Ilgtermiņa mērķis – piesaistīt lētus kredītus no komercbankām un Eiropas institūcijām. Īstermiņa mērķis – ļaut pašvaldībām lētāk aizņemties līdzekļus namu būvniecībai vai renovācijai Valsts kasē, stāstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

"Pašvaldības varēs dot savām kapitālsabiedrībām galvojumus aizņēmumiem no Valsts kases. Būtība ir sekojoša – pašvaldības aizņēmumi gada ietvaros nedrīkst pārsniegt 20% no konkrētā gada budžeta. Ņemot vērā, ka īres māju būvniecība tomēr ir liels investīciju projekts, pat līdz pieciem miljoni vienai mājai, paredzēts, ka šīs saistības pret pašvaldību budžetiem tiktu reizinātas ar koeficientu 0,75, lai palīdzētu pašvaldībām realizēt arī citus attīstības projektus.

Vienlaicīgi mēs dodam iespēju pašvaldību kapitālsabiedrībām arī atjaunot jeb uzlabot to dzīvojamo fondu, kas viņu īpašumā jau ir pašlaik," teica EM pārstāvis.

Smiltenes piemērs

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis stāstīja, ka bezdarba līmenis pilsētā ir 2,1%, trūkst darbaspēka, investori Smiltenē ēkas celt nevēlas. Tāpēc pašvaldība nopirkusi nepabeigtu 24 dzīvokļu namu, ko līdz galam uzbūvēja pašvaldības kapitālsabiedrība. Tas kopumā izmaksāja 1,2 miljonus eiro.

"Uz šo dzīvojamo platību var pretendēt jebkurš, kurš ir deklarēts Smiltenes novadā, strādā kādā no mūsu uzņēmumiem, nepārsniedz kopējos mājsaimniecības ieņēmumu griestus. Divistabu dzīvokļa īre mēnesī ir aptuveni 240 - 250 eiro. (..) Tas ir atbilstoši tirgus cenām, jo mēs nekādā veidā nevaram nodarboties ar dotācijas piešķiršanu vai samazināt īres cenu. Iespējams, Rīgā būvniecības izmaksas ir par 10%-15% lielākas, savukārt darba samaksa atšķiras būtiski," sacīja Kukainis.

Jautāt par  EM  izstrādātajiem likuma grozījumiem, Kukainis norādīja: "Jebkura aizņemšanās ir saistības. Jēga no šīs iniciatīvas būtu tajā gadījumā, ja valsts patiešām konstatētu tirgus nepilnības atsevišķās Latvijas teritorijās un dotu līdzfinansējumu grantu veidā.

Tas būtu reāls stimuls un ekonomiku veicinošs faktors teritorijās, kur ir darbavietas, bet trūkst dzīvojamo platību."

Valmieras piemērs

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Salmiņš uzsvēra, ka mājokļu celtniecība palīdzētu attīstīt reģionus, jo tā ir iespēja piesaistīt darbaspēku. Valmierā daudzdzīvokļu namus būvē pašvaldības uzņēmums, lai piesaistītu kvalificētus speciālistus.

"Valmiera ar īres dzīvokļiem grib piesaistīt inteliģento darbaspēku, lai pēc pieciem gadiem jau veidojas tā saucamais vidusslānis, kas grib dzīvot Valmierā.

Vai šī sistēma strādās visās pašvaldībās? Protams, nē, bet tas ir viens no veidiem, kā attīstīt īres tirgu. To dara arī "Rīgas pilsētbūvnieks", bet tas būs risinājums lielām kapitālsabiedrībām. Otrs variants, uz ko iet virkne citu pašvaldību, - meklē stratēģisko investoru, piemēram, Cēsis, Kuldīga, Ādaži. Manuprāt, nākotne ir, ja pašvaldība ir sadarbības partneris ar savu infrastruktūru, piesaistot investoru."

KONTEKSTS:

Atrast dzīvokli, ko īrēt, daudzviet Latvijā ir gandrīz vai neiespējami - īres dzīvokļu piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un tas dzīvokļu izīrētājiem ļauj celt īres cenas. Pērn pavasarī EM apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par nepieciešamo dzīvokļu skaitu dažādās pilsētās, salīdzinot to ar piedāvājumu. Un pieprasījuma-piedāvājuma atšķirības izrādījās dramatiskas.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti