Mājokļu īres un arī iegādes tirgus «karsts» – pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mājokļu tirgus šobrīd ir karsts – gan īres, gan īpašumu iegādes jomā pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Tas nozīmē, ka tiem, kuri meklē jaunu īres mājokli, jo esošais augsto energoresursu cenu pieauguma dēļ kļuvis neizdevīgs, ir krietni jānopūlas, lai ko piemērotu atrastu par saprātīgu cenu. Savukārt tiem, kas vēlas mājokli iegādāties, jārēķinās, ka augstā pieprasījuma dēļ nekustamā īpašuma cenas ir augstas, tās sasniegušas augstāko punktu kopš dižķibeles jeb finanšu krīzes laika.

Mājokļu īres un arī iegādes tirgus «karsts» – pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu
00:00 / 10:10
Lejuplādēt

Vēlas pārvākties uz lētāku mājokli

"Esam četru cilvēku ģimene un dzīvojam 70 kvadrātmetru plašā, īrētā dzīvoklī Purvciemā," sarunā ar Latvijas Radio rīdziniece Elīna atklāj, ka šobrīd ievērojamu komunālo pakalpojumu rēķinu pieaugumu neizjūt, bet bažas rada apkures sezona un tas, ar cik lielu izmaksu pieaugumu ģimenei nākamziem būs jārēķinās.

"Dzīvojam daudzdzīvokļu deviņu stāvu mājā ar centrālo apkuri. Diemžēl māja nav siltināta. Kad sākās runas par rēķina pieaugumu, tad apsvērām arī domu meklēt un īrēt mazāku dzīvokli, un ietaupīt uz īres maksu, precīzāk īres maksas starpību, bet tad sapratām, ka īres cenas šobrīd ir ļoti augstas. Un sanāk par mazāku dzīvokli maksāt tikpat, cik mēs maksājam šobrīd par esošo. Tāpat īres dzīvokļu piedāvājums ir ļoti nabadzīgs, it īpaši mums interesējošā rajonā, kur blakus ir bērniem skola. Tāpēc mēs šo domu atmetām un ceram uz siltu ziemu," atzīst Elīna.

Pieaugot energoresursu cenām, arī rīdzinieks Normunds apsver domu pārvākties no esošā 80 kvadrātmetru plašā mājokļa uz citu, jo esošajam apkure tiek nodrošināta ar gāzi.

Normunds uzsver, ka, meklējot jaunu dzīvokli, primāri pievērš uzmanību tam, kāds ir apkures veids, vai dzīvoklis ir renovētā mājā vai jaunajā projektā.

"Kādreiz vispār nebija nekādu jautājumu un lielākoties tas bija sekundāri. Vienmēr, kad meklēja mājokli, bija svarīga tā atrašanās vieta, un pievērsu uzmanību, vai dzīvoklis patīk vai ne, kā tas ir iekārtots. Šobrīd ir otrādi. No sākuma izvēlies, kāda ir ēka, kāds ir apkures veids, cik par to ir jāmaksā, un tikai pēc tam izvērtē, vai šajā mājoklī vēlies dzīvot vai ne," norāda Normunds.

Jautāts, vai ir kādus piedāvājumus skatījies un vai šobrīd daudzi vēlas mainīt savu mājokli, Normunds atzina: "Jā, es esmu pamanījis, ka šobrīd izskatās – tirgū ir vairāk parādījušies sērijveida dzīvokļi gan īrei, gan pārdošanā. Proti, vecās paneļu, ķieģeļu mājas, tā sauktie lietuviešu projekti. Ēkas nav siltinātas, un ēku, kurām nav renovēta apkures sistēma, piedāvājumā ir ļoti daudz. Cilvēkiem varētu būt diezgan sāpīgi maksāt par šādu mājokļu apkuri.

Iespējams, tādēļ daudzi mēģina dzīvokļus sērijveida mājās izīrēt vai pārdot, lai pēc tam atrastu ekonomiskāku variantu. Jauno projektu, kā vienmēr, trūkst."

Raugās, lai nebūtu gāzes apkures

Arī "Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte apliecina, ka cilvēki raugās, lai mājoklim nebūtu gāzes apkures.

"Tas vairāk saistīts ne ar īres tirgu, bet pirkšanu un pārdošanu, jo īstenībā tas iezīmējās diezgan spilgti, ka cilvēki, kas iepriekš meklēja mājas vai dzīvokļus ar gāzes apkuri, kas meklē jau ilgāku laiku, – sūtot viņiem kādu jaunu piedāvājumu, dzirdam atbildi, ka gāzes apkuri laikam mēs vairs neizskatām. Labāk lai būtu centralizēta apkure, vēlams ar skaitītājiem. Tas, protams, ir jaunajos projektos vai renovētās mājās, kur ir apkures skaitītāji. Tas šobrīd ir ļoti svarīgi," norāda "Latio" pārstāve.

Un mājokļiem ar gāzes apkuri cilvēki met līkumu. Savukārt tie, kas ir iegādājušies īpašumu ar gāzes apkuri, raugās, kā ekonomēt, piemēram, samazinot siltumu par dažiem grādiem, vai kā mainīt apkures sistēmu.

"Daudzi skatās uz siltuma sūkņiem. Savukārt, lai ekonomētu elektrību, daudzi skatās uz saules paneļiem. Cik es zinu, tad šobrīd jau ir diezgan švaki ar saules paneļiem un ir izsmelts viss, kas ir Latvijā nopērkams. Kopumā iedzīvotāji ir diezgan satraukti. Varbūt nevarētu teikt, ka bailēs satraukti, bet intensīvi domā, ko mainīt, kā darīt, ko ietaupīt," saka Dzenīte.

Mājokļu iegādes tirgū cilvēki, kas var to atļauties, raugās, lai dzīvoklis ir jaunajā projektā. Tomēr ne visiem Latvijas iedzīvotājiem rocība ļauj šādu mājokli iegādāties. Tādēļ izvēle krīt par labu dzīvoklim sērijveida mājā.

Šī gada tendence – līdz ar būvniecības izmaksu pieaugumu cilvēki raugās, lai dzīvoklis sērijveida mājā būtu svaigi izremontēts.

"To arī mūsu kolēģi novērojuši, ka dzīvokļi, kas ir tirgū un kuros kopš padomju laikiem nekas nav darīts, nav ļoti pieprasīti. Cilvēki nav gatavi šādus dzīvokļus remontēt. Mēs šī gada 2. ceturksnī veicām statistiku, kurā secinājām, ka Rīgā par 60% palielinājās sērijveida dzīvokļu sludinājumi. Tas bija ļoti skaidri redzams, ka acīmredzot tās ģimenes, kas bija "pieturējušas", piemēram, vecmāmiņas dzīvokli, nolēma no šī dzīvokļa tikt vaļā, domājot par apkures izmaksām," sprieda "Latio" pārstāve.

Savukārt īres tirgum ir sezonāls raksturs, un tagad ir gada karstākais periods, jo dzīvokļus īrei, it īpaši Rīgā, meklē kupls skaits ārvalstu studentu, kas ieradušies studēt kādā no Latvijas augstskolām. Un tas nozīmē, ka īres tirgū pievilcīgākie piedāvājumi gan cenas, gan dzīvokļa kvalitātes ziņā tiek izķerti zibenīgi.

"Un, protams, nevaram izslēgt arī ukraiņu bēgļus, kuri dzīvo īres dzīvokļos. Tāpat arī no citām valstīm cilvēki ir pārcēlušies uz Latviju, piemēram, uz kādu laiku. Tā kā īres tirgus ir diezgan karsts."

Jautāta, kāds ir piedāvājums iepretim pieprasījumam, eksperte lēsa: "Tirgū pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, arī uz īres dzīvokļiem.

Ja tirgū parādās dzīvoklis, kas ir renovētā mājā, bez gāzes apkures, ar siltuma skaitītāju, tad tas tiek izīrēts dažu dienu laikā.

Varbūt tam agrāk nepievērsa uzmanību, bet tagad vienmēr ir jautājums, kāds būs rēķins par komunālajiem pakalpojumiem ziemā."

Uz jautājumiem, kas notiek ar dzīvokļiem, kas ir uz gāzes apkuri, ko ar tiem dara, izīrē lētāk vai cenšas pārdot, Dzenīte atbild: "Šobrīd karstā īres tirgus laikā īres cenas nepazeminās. Redzēsim, kā būs rudens pusē. Iespējams, ka dzīvokļiem ar gāzes apkuri īres cenas varētu pazemināties. Tā tam vajadzētu būt."

Faktu, ka īres tirgū piedāvājums ir krietni mazāks nekā pieprasījums, Latvijas Radio apliecina arī "Arco Real Estate" īres nodaļas nekustamo īpašumu aģents Edgars Dargis, sakot, ka uz īres mājokļiem konkurence ir liela – tos iekāro ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstnieki – sākot no studentiem un beidzot ar cilvēkiem no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.

"Ja arī vēlies nomainīt dzīvokli uz kaut ko ekonomiskāku, tas sagādā diezgan lielas grūtības, jo nav lielas izvēles. Vienmēr aktīvi jāskatās sludinājumi un jāmeklē. Ja iepriekš īres cenas nekāpa uz augšu, tad, kad pārdošanas cenas mājokļiem kāpa uz augšu par apmēram 10–25%, tad tagad īres mājokļiem cenas pieaug par 15–20%," stāsta Dargis. "[Sadārdzinās] lielā pieprasījuma dēļ, un, ja meklē kaut ko ekonomisku, apmēram līdz 500 eiro, tad ir ļoti sarežģīti. Ja piedāvājumā parādās kaut kas skaists un īpašnieks nav pacēlis īri un atstājis to iepriekšējā apjomā, tad visbiežāk šādi dzīvokļi dažu dienu laikā vairs nav pieejami."

Arī mājokļu iegādē tirgus "karsts"  

Savukārt runājot par mājokļu iegādes tirgu – arī tas ir karsts. Pieprasījums ir augsts, bankas izskata kreditēšanas iespējas un piešķir kredītus. "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis stāsta, ka brīdī, kad Ukrainā sākās karš, tad pirmajās divās nedēļās par apmēram 30% saruka klientu interese par mājokļu iegādi, bet pēc tam tikpat strauji pieprasījums atjaunojās. Otrkārt, energoresursu un būvniecības izejmateriālu cenu pieauguma dēļ banka klientus mudināja apsvērt, vai šobrīd ir īstais brīdis sākt būvēt māju.

"Ņemot vērā, ka būvizmaksas kāpa, tad tie, kas bija iesākuši būvniecību, strauji centās pabeigt būvniecību, lai pēc iespējas ātrāk materiālus varētu iegādāt, izmantot un nepārmaksāt par potenciālu būvmateriālu sadārdzinājumu.

Es teiktu, ka vasara bija ļoti aktīvs būvniecības periods. Strauji tika izpirkti būvmateriāli, un tirgū bija darbaroku trūkums," atzīst bankas pārstāvis.

Runājot par dzīvokļiem, klienti bankā interesējas arī par to, kā esošo, mazāk ekonomisko dzīvokli varētu samainīt pret jaunu. Dūcis teic, ka jaunu mājokļu tirgū kopumā šogad pieprasījums ir lielākais kopš dižķibeles jeb finanšu krīzes laika.

"Šobrīd nekustamo īpašumu cenas pieaug, jo pieprasījums ir gana augsts. Šobrīd tirgus ir aktīvākais kopš pēckrīzes laika. Un tas līdzi nes arī mērenu cenu pieaugumu."

Jautāts, vai pieprasījums pieaug par spīti pandēmijai, kara izraisītai un energoresursu krīzei, Dūcis teica: "Es teiktu, jā. Vilkme nāk vēl pirms kara krīzes, kad pandēmijas laikā daudzi cilvēki atlika lēmumu par īpašuma iegādi, līdz ar to tas viss pārcēlās uz pagājušo gadu un šo gadu. Vējš no mugurpuses ir diezgan spēcīgs, un to nespēj apstādināt pat šī gada krīze."

Dūcis uzsver, ka cilvēki kredītus mājokļu iegādei bankā tomēr pieprasa, apdomājot gan esošo situāciju, gan savas finanšu iespējas, un liela daļa klientu vēlas saņemt finanšu konsultāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti