Visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus (no 65 gadiem) – viņi par mājokli tērēja 22,1% no saviem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 16,4% no ienākumiem, un persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai iztērēja 16,2% no ienākumiem.
Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar bērniem, mājokļa izdevumi veidoja 10–10,8% no ienākumiem, savukārt pāri bez bērniem mājokļa izmaksām veltīja nedaudz vairāk – 11,1% no saviem ienākumiem.
Mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša piektajai daļai iedzīvotāju
Savukārt 2020. gadā piektajai daļai (20,7%) mājsaimniecību mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša (2019. gadā – 22,0%).
Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 34,5% vientuļo vecākā gadagājuma cilvēku (vecumā no 65 gadiem) un 30% nepilno ģimeņu. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 19,6% bijā tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir ievērojami vairāk, nekā starp pāriem ar vienu bērnu (10,4%) un pāriem ar diviem bērniem 8,1%.
Komunālo maksājumu parādi
Visvairāk komunālo maksājumu parādi ir nepilnajām ģimenēm, vismazāk – pāriem bez bērniem un vientuļajiem senioriem
Kopš 2019. gada ir nedaudz samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem (no 8,6% 2019. gadā līdz 8,0% 2020. gadā).
Visvairāk parādnieku 2020. gadā par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (20,3%), pāriem ar trim un vairāk bērniem (15,8%) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem (10,9%).
Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (4,1%) un starp mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem (4,6%).
