Maina solidaritātes nodokli: Likmi samazina līdz 25,5%, ieguvēji - daļa darba devēju

Saeima atzina par steidzamiem un divos lasījumos pieņēma grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz atteikties no atšķirīgām nodokļa likmēm un atstāt zemāko likmi – 25,5%. Līdz ar izmaiņām mazāks nodokļa slogs būs darba devējiem, uz kuru darbiniekiem attiecās solidaritātes nodokļa augstākās likmes.

ĪSUMĀ:

  • Solidaritātes nodokli maksā tiek, kuru alga ir nedaudz lielāka par 4000 eiro mēnesī.
  • Saeima steidzami lēma par solidaritātes nodokļa izmaiņām, kas saistīti ar Satversmes tiesas spriedumu.
  • Solidaritātes nodokļa likmes vairs nebūs atšķirīgas, un tās visas samazinātas līdz 25,5%.
  • Šī nodokļa mazāks slogs būs darba devējiem, bet darba ņēmējiem tas nemainīsies.

Atbalsta zemāko likmi

Kopumā pašlaik parlamentā atrodas trīs likumprojekti par grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā, no kuriem divi ir teju identiski un paredz vienādu likmi visām iedzīvotāju grupām – 35,09%, bet trešais – 25,5%. Pēdējais no tiem Saeimā iesniegts šonedēļ, 19. decembrī, un lemt par to aicināja Saeimas Budžeta komisija. 

Saeimas balsojumā grozījumi, kas paredz 35,09% likmi, tika noraidīti. Savukārt atbalstu guva šonedēļ iesniegtais likumprojekts ar paredzēto 25,5% likmi, un deputāti lēma to skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz, ka nodoklī iekasētie līdzekļi tiks sadalīti šādi:
•  1 procentpunkts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai,
•  14 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai,
•  10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Pašlaik spēkā esošais likums paredz vēl 6 procentpunktus novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, bet 4 procentpunktus – privāto pensiju fondu pensiju plāniem.

Pēc šī balsojuma aizejošās valdības ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) rosināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu – desmit minūtes, un parlamentārieši to atbalstīja. 

Deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") iesniedza desmit priekšlikumus, no kuriem deviņi netika atbalstīti. Par vairākiem Pūces priekšlikumiem balsoja trīs partijas – “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija un “KPV LV”.

Atbalstu gan guva piedāvājums 14 procentpunktus no iekasētā nodokļa ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". “Mans ierosinājums ir atteikties no šī nodokļa novirzīšanas citiem nodokļiem kā vien sociālajā budžetā paredzētajiem,” skaidroja Pūce.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Savukārt valdībai līdz jūnijam jānosaka kārtība pārmaksātā nodokļa atmaksai.

Mazāks slogs darba devējiem

Līdz šim, kad solidaritātes nodokļa augstākā likme bija 35,09%, darba ņēmējs no algas maksāja 11%, bet darba devējs – 24,09%. Līdz ar izmaiņām visi šī nodokļa maksātāji turpinās valstij ieskaitīt atšķirīgās likmes saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas likumu, taču pēc gada tiks atmaksāta starpība tiem, kuri samaksājuši vairāk nekā Solidaritātes likumā noteiktos 25,5%. 

Šo atmaksu gan saņemt varēs tikai darba devēji un pašnodarbinātie.

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā iekļautajiem aprēķiniem 2020. gadā valstij būs jāatmaksā nodokļu maksātājiem 14,6 miljoni eiro par 2019. gadu, 2021. gadā – 15,5 miljoni eiro par 2020. gadu, 2022. gadā – 16,2 miljoni eiro par 2021. gadu.

Uz to Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja arī „Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, sakot, ka līdz ar izmaiņām tiek atvieglota dzīve darba devējiem, nevis darba ņēmējiem. Viņš to nosauca par “dīvainu sociālismu Latvijas izpildījumā”. Gulbis atgādināja, ka solidaritātes nodokļa mērķis bija mazināt nevienlīdzību, taču šis mērķis nebija sasniegts, jo lielāko nevienlīdzību rada kapitāla nevienlīdzība, tā kā kapitālam ir lielāks izaugsmes potenciāls, salīdzinot ar darba algu. Viņaprāt, jācīnās ar kapitāla nevienlīdzību, bet “solidaritātes nodoklis” ir tikai “budžeta caurumu lāpīšana” uz augošu nozaru – IT, finanšu, transporta – rēķina.

Raisa debates

Abi iecerētie grozījumi raisīja deputātu debates. Ministre Reizniece-Ozola norādīja, ka likumprojektam ar augstāko likmi priekšrocība būtu mazāks administratīvais slogs un mazāks to personu loks, uz kuriem attiektos izmaiņas likumā, proti, tie būtu 240-250 nodokļa maksātāji. Taču vienlaikus viņa aicināja balsot par alternatīvo priekšlikumu.

Savukārt deputāts Juris Pūce pārmetumus veltīja tieši ministrei par to, ka pēc Satversmes tiesas spriedumiem ministrija strādājusi gadu pie izmaiņām: “Finanšu ministrija apzināti ir kavējusies ar šī likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Kāpēc? Manuprāt, izskaidrojums ir vienkāršs. Finanšu ministrija cerēja uz to, ka gada nogalē atkal tiks grozīts budžets vai tiks pieņemts jaunais budžets. Un tad budžeta paketē vieglā formā, divos lasījumos, steidzamībā varēs šo jautājumu sakārtot.”

Viņš arī mudināja neatbalstīt skatīšanu steidzamības kārtā, jo tādējādi nebūs iespējamas diskusijas par efektīvākajiem risinājumiem. "Manā izpratnē ar šādu kārtību, ar steidzamību, mēs tieši tiešā veidā šodien pārkāpsim Satversmes tiesas lemto. Tiešā veidā! (..) Steidzamība šim likumam būtu pretēja likumdevēja atbildībai par samērīgas un saprātīgas nodokļu politikas izstrādi," sacīja Pūce. Uz to norādīja arī parlamentārietis Atis Zakatistovs ("KPV LV").

Deputāts gan pauda, ka kopumā solidaritātes nodokļa ideja ir izdzīvojusi savu laiku. Tam piekrita arī Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija): "Te, es domāju, visticamāk, ir darbs jaunajai valdībai, finanšu ministram, lai tuvāko mēnešu laikā domātu, ko darīt, vai turpināt tādā garā, kā līdz šim, kas ir ļoti nedraudzīgs administrācijai VID."

KONTEKSTS:

Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016. gada sākumā. Tas paredz atsevišķu maksājumu valsts budžetā tiem, kuru atalgojums ir nedaudz lielāks par vidēji 4000 eiro mēnesī. Nodokļa likme pielīdzināta sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei, kuras var būt desmit dažādas, līdz šim minētais nodoklis bija robežās no 25,5 līdz 35,09%. Pērn nodoklis attiecās uz 3654 personām.

Drīz pēc likuma pieņemšanas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vērsās pie saviem biedriem, aicinot viņus jauno normu apstrīdēt Satversmes tiesā. 2017. gadā Satversmes tiesa divos spriedumos atzina, ka Satversmei neatbilst norma par nodokļa likmes pielīdzināšanu sociālajām iemaksām un nodokļa atšķirīgas likmes dažādām nodokļa maksātāju grupām. Abos gadījumos noteikts, ka normas uzskatāmas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti