Maijā turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem.

Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Kā galveno saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru mazumtirgotāji uzrāda ar Covid-19 ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu radīto ietekmi, kuru atzīmējuši 54 % aptaujāto mazumtirgotāju. Vienīgais no saimniecisko darbību ierobežojušajiem faktoriem mazumtirdzniecībā, kas saglabājis savu aktualitāti tāpat kā pirms gada, ir “nepietiekams pieprasījums”, un to kā nozīmīgu atzīmē 30,5% respondentu.

Aprīlī savu nozīmīgumu bija būtiski zaudējusi konkurence savā tirdzniecības sektorā (29,5%). Maijā, kopējai konjunktūras situācijai mazumtirdzniecībā nedaudz uzlabojoties, šis faktors sāk atgūt savu nozīmības pakāpi (34,6%).

Pakalpojumu sektorā 2020. gada maijā konfidence turpināja samazināties un sasniedza -37,4, un tas ir par 3,7 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī.

Konfidences rādītāji maijā bija negatīvi visās pakalpojumu nozarēs, bet viszemākie tie joprojām bija izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs. Gaisa transportā, kas aprīlī ierindojās starp pesimistiskākajām pakalpojumu nozarēm, maijā konfidence pieaugusi par 20,8 procentpunktiem.

Salīdzinoši optimistiskus vērtējumus snieguši uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti veterināro, juridisko un grāmatvedības, kā arī pasta un kurjeru pakalpojumu nozarēs.

2020. gada maijā saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru vērtējums pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījies. Vairāk nekā pirms gada uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (31%), apmēram tikpat ierobežojošas kā pērn ir arī finansiālas grūtības (9%). Ārkārtas situāciju kā būtisku traucēkli veiksmīgai saimnieciskajai darbībai ir norādījuši 51% aptaujāto respondentu pakalpojumu sektorā, bet darbaspēka trūkums uz tā fona zaudējis savu nozīmīgumu (2%).

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 0,6 procentpunktiem, samazinoties līdz –33,1, ko ietekmēja negatīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni (uzlabojās tikai inženierbūvniecības nozares uzņēmumu vērtējums), bet pozitīvāks bija uzņēmēju vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs turpināja samazināties ēku būvniecībā (par 4,8 procentpunktiem), bet pieauga inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

No visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem visbiežāk būvniecības uzņēmumu vadītāji norādīja “nepietiekamu pieprasījumu” (38 % apsekoto būvniecības uzņēmumu).

Savukārt Covid-19 un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmi šī gada maijā norādījuši kopumā 23% respondentu. Salīdzinot ar šī gada aprīli un pagājušā gada maiju, par 6% pieaudzis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (18% respondentu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs maijā bija –14,4 (par 4,4 procentpunktiem vairāk nekā šī gada aprīlī), ko ietekmēja ievērojami optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība) un nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums.

Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 25,5 procentpunktiem), nozīmīgs konfidences pieaugums bija arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, mēbeļu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.

Savukārt konfidences rādītājs būtiski samazinājās farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, dzērienu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinot ar šī gada aprīli, pasliktinājās uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu, bet pieauga novērtējums par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu vērtējums par kopējo pasūtījumu apjomu pēdējos trīs mēnešos un sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (attiecīgi par 5,9 un 5,7 procentpunktiem), tai skaitā, ievērojami pieaudzis novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm.

Savukārt, salīdzinot ar šī gada aprīli, turpināja pasliktināties apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Vislielākais konkurētspējas novērtējuma kritums bija ES tirgū (par 3,7 procentpunktiem). Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši “nepietiekamu pieprasījumu” (44 % no visiem uzņēmumiem), bet samazinājies uzņēmumu skaits, kas norādījuši Covid-19 ietekmi (20 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu).

2020. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 78,9, kas ir par 1,2 punktiem vairāk nekā aprīlī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000 – 2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti