Viņš gan pieļāva, ka kravu apjoma sarukums tik liels nebūs. Tomēr labāk esot paredzēt sliktāku prognozi un pieļaut, ka situācija tik slikta nebūs un nevis otrādi.
Galvenie cēloņi, kāpēc pārvadājamo kravu apjoms saruks, ir daudzu pasaules valstu ieviestās sankcijas pret Krieviju, kā arī pašas Krievijas jau gadiem ilgstošie centieni kravas vest uz savām ostām.
Kopumā šogad VAS „Latvijas dzelzceļš” plāno pārvadāt 40 miljonus kravu iepretim pērn pārvadātajiem 57 miljoniem kravu. Magonis norādīja, ka uzņēmums daudz strādā, lai iegūtu Baltkrievijas kravas, uz kuru pārkraušanu ostās pretendē arī Lietuva. Baltkrievijas kravas vairāk caur Baltiju varētu plūst, jo daļa no tām vairs netiek pārkrautas Melnajā jūrā. To liedz karadarbība Ukrainā.
Magonis LTV raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka sankciju sekas ir jūtamas minimāli. Tomēr viņš pauda pārliecību, ka sankcijas pret Krieviju neizbeigs karu Krievijā.
Nākotnē ir domāts arī strādāt, lai veidotu ciešākus kontaktus ar Skandināviju, kā arī Azerbaidžānu.
Arvien lielākais potenciāls ir Ķīnas tirgum, taču, kā atzina Magonis, šis ir sarežģīts tirgus.
Magonis arī uzsvēra, ka jaunais dzelzceļa posms Skrīveri – Krustpils nestāvēs dīkā par spīti Krievijas kravu apjoma sarukumam.
