Loka maģistrāle Jelgavā ir vairāk nekā divu kilometru gara šoseja, kas pilsētas rūpniecisko zonu ar daudziem ražošanas uzņēmumiem savieno ar Eiropas transporta jeb TEN-T tīklu, kalpojot kā daļa no Jelgavas apvedceļa un pieslēdzoties Rīgas šosejai. Dienā to šķērso vairāk nekā seši tūkstoši automašīnu, taču maģistrāle ir nolietojusies.
"Tiek atjaunota visa Loka maģistrāle no Jelgavas robežas. Tā ir sliktā stāvoklī," saka Vilis Ļevčenoks, bijis ilggadējs mēra «zaļzemnieka» Andra Rāviņa vietnieks, bet nu ir deputāts domē. Tomēr runā Ļevčenoks kā pašvaldības darbinieks - galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos. Viņš stāsta, ka Loka maģistrālē ierīkos ietves gājējiem, būs arī plašas mašīnu stāvvietas tā sauktā RAF dzīvojamā masīva iedzīvotājiem.
"Tālāk tiek veidoti n-tie krustojumi. Tie tiek veidoti nevis ar luksoforiem, bet ar apļiem. Būs četri apļi. Rīgas ielā tomēr būs luksofors," Ļevčenoks iezīmē būvdarbu apjomu.
Jelgavas dome ir izvēlējusies uzņēmumu «RERE vide», kas Loka maģistrāli gatavs pārbūvēt apvienībā ar Lietuvas kompāniju «Hidrostatyba». «RERE» piedāvājums ir darbus paveikt par vairāk nekā 17 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Taču strādāt Jelgavā gribēja vēl četri uzņēmumi, tostarp tādi ceļu būves giganti kā «A.C.B.» un «Binders». Tomēr viņu piedāvājums bija būtiski dārgāks – 23 un 24 miljoni eiro jeb par sešiem septiņiem miljoniem vairāk.
Kādēļ viena kompānija piedāvājusi par trešdaļu zemāku cenu nekā pārējās četras, Jelgavas domē nesaprot.
Tomēr Jelgavā bāzētā ceļu būves kompānija «Igate» ar sūdzību devusies uz Iepirkumu uzraudzības biroju. Uzņēmuma īpašnieks Māris Peilāns skaidro, ka Loka maģistrāles pārbūve ir ne tikai Jelgavā dārgākais ceļu objekts, bet arī ļoti sarežģīts, piemēram, izbūvējamā dzelzceļa pārvada dēļ. Peilāns norāda uz vairākām aizdomām iepirkumā.
"Vispirms, konkurss notika 4. aprīlī. 21. aprīlī jau bija protokols par izvērtēšanu. Mēs tiešām šaubāmies, vai 20 miljonus vērtu konkursu var izvērtēt divās nedēļās. Tas nav iespējams divu nedēļu laikā, jo pretendentam bija vēl arī Lietuvas pārstāvis."
Peilāns domā, ka tik ātri Jelgava nevarēja pārbaudīt, cik labi uzņēmums maksā nodokļus un vai darbiniekiem nemaksā šaubīgi zemas algas. Tāpat «Igates» šefs norāda, ka kompānijai «RERE» nemaz nav īsti pieredzes ceļu būvē.
"Gan veiksmīgi, gan ne tik veiksmīgi būvē. Nodarbojas ar civilbūvniecību. Tagad viņi ceļus būvēs kardināli lētāk, nekā to var izdarīt tiešām speciālisti, kas ceļus būvē ikdienā. Turklāt laiku atpakaļ bija konkurss par Jelgavas Valsts ģimnāzijas būvniecību, un kaut kā aizdomīgi tie paši «RERE» būvē, ceturtā dārgākā cena."
Turklāt Jelgavas domē Latvijas Radio noskaidroja, ka «RERE» par Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukciju jau paprasījusi papildu miljonu, jo esot atklājušies papildu darbi. Kompānija «RERE» ir zināma ar praksi, ka iepirkumos nosolītajos objektos vēlāk uzrodas neparedzēti apstākļi un darbi sadārdzinās. Tā bija ar Gaismas pili, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un citām ēkām. Tādēļ kompānijai jautāju, kas ir "RERE" veiksme, ka izdevās piedāvāt par sešiem miljoniem eiro zemāku cenu.
«RERE grupas» pārstāve Baiba Opmane atbild e-pastā:
«Šī brīža situācija – viens no pretendentiem ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam. Gaidām biroja sēdi. Pēc lēmuma pieņemšanas būsim gatavi atbildēt uz jautājumiem.»
«Igates» sūdzību par Jelgavas domes izvēli iepirkumu uzraugi vērtēs maija beigās. Tikmēr «Latvijas Valsts ceļu» pārstāve Anna Kononova skaidro, ka pēdējos gados ceļu būves iepirkumos cenas ir būtiski augušas.
"Šogad, salīdzinot ar pērnā gada cenām, lielajos būvniecības objektos, kas tiek renovēti, atjaunoti - šajos apjomīgajos objektos nav vērojams cenu pieaugums. Taču mazajos objektos, kur ir nelieli darbu apjomi, cenas gan patlaban ir stipri pieaugušas, jo par tiem būvniekiem patlaban nav lielas intereses, jo tirgū ir daudz piedāvājuma, ir daudz pasūtītāju, pašlaik pašvaldības aktīvi realizē būvniecību."
Jelgavas gadījumā kompānija «Igate» norāda arī uz īpatnējām Jelgavas domes prasībām, kas tieši sadārdzina darbus. Piemēram, tā grib īpašu bitumenu, kādu līdz šim nav vēlējušās nedz citas pašvaldības, nedz «Latvijas Valsts ceļi». Savukārt "RERE" nolīgtais sadarbības partneris no Lietuvas publiski zināms ar dokumentu viltošanu, kā dēļ ticis izslēgts no konkursiem, kā arī nekvalitatīviem un novēlotiem darbiem Viļņas vecpilsētā.
Kritiski šādu iepirkumu vērtēja biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, apšaubot piedāvājumu izvērtēšanu tikai divu nedēļu laikā. “Pieeja, ka šie projekti tiek izvērtēti ātri un strauji, mūsu biedrības izpratnē ir savdabīgs signāls, ka uzvarētājs droši vien ir zināms pat pirms konkursa dokumentu iesniegšanas,” sacīja Bērziņš. Viņš arī apšaubīja prasību par īpašu bitumenu: “Nu, kāds savādāks bitumenus var būt kā tikai bitumens, kas atbilst standartiem. Tas liecina tikai par to, ka tur mēģināts pievilkt tā, lai uzvarētājs būtu tiešām būtu zināms un kvalificētos.”
