Liela vērība foruma gaitā tika veltīta gaidāmajiem uzņēmēju atbalsta pasākumiem nākamajā plānošanas periodā. Kā norādīja LIAA pārstāvji, Latvijas ekonomikas panaceja ir eksports, kas jau šobrīd ir ap 60% no IKP jeb 13 miljardi eiro. Lai arī Latvijas lielākais partneris ir Eiropas Savienība, uzņēmēji izsaka bažas par ekonomiskās attīstības plāniem ar Krieviju.
„Ja šādas sankcijas tiktu ieviestas, tad viennozīmīgi Latvijas uzņēmēji cietīs, un Latvijas preču piegādes samazināsies vai tiktu pārtrauktas vispār. Bet tas, ko mēs varam palīdzēt un palīdzam šodien, ir informācija par dažādiem eksporta tirgiem, jo eksports jau nesākas un nebeidzas tikai Krievijā,” norāda LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Andris Pārups.
Vineta Vaļka ir neliela šūšanas uzņēmuma īpašniece, kas tikko atgriezusies no uzņēmējdarbības izstādes Maskavā. Radušies pirmie kontakti, taču ja tiks ieviestas sankcijas, partnerus nāksies meklēt tikai ES. „Vēlētos, lai viss tomēr nokārtojas un ka ir iespējams strādāt ar Krieviju, jo tas ir tiešām liels, plašs tirgus, kur var izvērsties. Jo tā viņa ir tik dažāda, tik raiba, ka tur savam produktam jebkurš var atrast savu noietu,” saka Vineta.
Savukārt ilggadējais kokapstrādes uzņēmumā „Norte” uzskata, ka sadarbību ar Krieviju veidot ir grūti tās neprognozējamības dēļ. No Krievijas uzņēmums iepērk koksni, un uzskata, ka sankciju rezultātā cietēji būs arī Krievijas pierobežas reģionu uzņēmēji.
„Zāģētavas viņiem ir, un cik es zinu, un visas šeit pie Baltijas apgabalos savu produkciju realizē uz Baltijas valstīm, lielu daļu uz Igauniju, tāpat uz Latviju. Tad, nu, tā ir ekonomiskās krīzes situācija arī Krievijā,” vērtē SIA " Norte" īpašnieks Normans Miķelsons. Tomēr uzņēmēji cer, ka ekonomiskās sankcijas netiks ieviestas.