Mācītājs Cālītis: Par bēgļu uzņemšanu jāgādā Latvijas draudzēm

Bēgļu kvotu pildīšana ir ne vien sociālekonomiski atbildīgs, bet arī morālpsiholoģiskas dabas jautājums, tādēļ, iespējams, par patvēruma meklētāju uzņemšanu būtu jāgādā Latvijas draudzēm, Latvijas Televīzijas raidījumā “Diskusija. 100gr kultūras” sacīja teologs, mācītājs un arī Zvannieku mājas bērnu un ģimeņu aprūpes centra dibinātājs un vadītājs Juris Cālītis.

“Šeit ir darbs visiem, bet mans jautājums - kur tad ir draudzes, kurām vajadzētu būt pamatmotivācijai rīkoties?” pauda Cālītis.

Cālītis pats savulaik devies bēgļu gaitās un dzīvojis daudzās valstīs, bet divreiz piedalījies bēgļu uzņemšanā Latvijā - 1995. gadā atbalstu anglikāņu draudzē meklēja pakistāņu bēgļi, savukārt  2005. gadā anglikāņu draudze palīdzēja atrast patvērumu bēgļiem no Somālijas.

Cālītis pastāstīja, ka pieredze, uzņemot bēgļus, bijusi pozitīva, bet tā arī parādījusi valsts instanču nespēju risināt daudzus formālus jautājumus.

Arī sociālā antropoloģe un Latvijas Universitātes docente Ieva Raubiško pauda viedokli, ka Latvijai būtu jāuzņem bēgļi ne vien morālas dabas jautājumu dēļ, bet arī tādēļ, ka bēgļu jautājums ir visas Eiropas lieta un tā praktiskais līmenis sasaucas ar laiku, kad latviešu tauta bijusi spiesta doties bēgļu gaitās.

“Piešķirtie līdzekļi 6000 eiro apmērā [par vienu bēgli gadā] būtu pietiekami, arī telpas varētu atrast – ir daudz pamestu ēku,” klāstīja Raubiško.

Citi eksperti gan norādīja uz to, ka liela daļa līdzekļu aizietu administratīvās sistēmas uzturēšanai, kā arī pirms bēgļu uzņemšanas nopietni būtu jāizvērtē jau esošas integrācijas programmas neveiksmes.

Demogrāfs Ilmārs Mežs piebilda, ka daļa no problēmas slēpjas tajā, ka bēgļi, kas būtu jāuzņem, pildot Eiropas Savienības noteiktās kvotas, nāk no tik tālām valstīm, par kurām sabiedrība neko nezina un negrib zināt.

Raubiško gan pieļāva iespēju, ka tieši šo cilvēku integrācijas valsts sabiedrībā palīdzētu atrisināt līdzšinējās integrācijas problēmas, turklāt antropoloģe arī norādīja uz to, ka iespējamais risinājums būtu zināšanu vairošana.

“Tiklīdz mēs zinām šos cilvēkus, mēs saprotam, kāpēc viņi ir šeit un kāpēc viņiem te jāpaliek,” sacīja Raubiško.

Uz to žurnāliste Elita Veidemane atbildēja, ka mediji patiesi pagaidām nav pievērsušies bēgļu situācijas izskaidrošanai, ko gan vajadzētu darīt.

Jau vēstīts, ka tūlīt pēc jaunā bēgļu kvotu sadales mehānisma publiskošanas ierosinājumu kritizējušas arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Saskaņā ar to, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai-  pat 1064.

Kopumā EK kvotās ierēķinājusi 40 000 patvēruma meklētājus divos gados, kas jāsadala visām ES dalībvalstīm.

Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.

Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.

Lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti