Panorāma

Unikāla operācija Stradiņa slimnīcā

Panorāma

Vai sezonas laukstrādnieki maksā nodokļus?

Mācību uzņēmumi -- pakāpiens uz pelnošu biznesu

Mācību uzņēmumi – pakāpiens uz pelnošu biznesu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Laikā, kad visa Eiropa, tostarp Latvija, lauza galvas, kā iziet no jauniešu bezdarba apburtā loka, ir jauni cilvēki, kas konkurētspējīgas biznesa idejas izstrādā, jau skolas solā sēžot. Desmitiem vidusskolēnu ik gadu veido skolēnu mācību uzņēmumus. Vieniem tas ir vienkārši piedzīvojums, citi uz šiem pamatiem jau izveidojuši veiksmīgu karjeru.

Labākā šī gada skolēnu mācību uzņēmumu „Dream sleep” dalībnieki, madonieši Zane, Mairis, Sintija un Sinda nesen atgriezušies no starptautiska konkursa, kur ar multifunkcionālu ceļojumu spilvenu sasnieguši augstus rezultātus.

„Nodarbojos ar sportu, ar basketbolu. Iznāk lielie pārbraucieni uz spēlēm, iznāk gulēt autobusā. Vienmēr [guļot] sanāk izmantot kaut kādu jaku, somu, kas noslīd un nav komforta sajūtas. Gribējās atrisināt šo problēmu,” par idejas dzimšanu stāsta Mairis Gailums.

Bet jau realizēto spilvena ideju skaidro Zane Radžēle: „Šeit viņam ir papildus daļa, kas balsta kaklu un sprandu. Vēl viens pluss, kāpēc viņš ir universāls, ir tas, ka mēs viņu varam transformēt un salikt šādi un līdz ar to pēc tam gulēt autobusā vai jebkur citur pret stiklu, un galva vairs nedauzās, braucot pa nelīdzeniem ceļiem.”

Jaunieši jau pārdevuši ap 80 spilvenu. Interese ir arī lielajiem investoriem.

„Jā, mēs gribētu, lai mūsu spilveni būtu „airBaltic”, „Ecolines” un „LuxExpress” autobusos, bet redzēsim, kā tas veiksies. – Kaut kādas sarunas tur ir sākušās? – Jā,” priecājas Zane.

Kamēr madonieši vēl ir tikai ceļa sākumā, Vitālijs Siliņš dažus gadus pēc vidusskolas beigšanas jau ir nopietnas informācijas tehnoloģiju firmas - uzņēmuma “Adapt” - īpašnieks un vadītājs. Vidusskolā vairāku mācību uzņēmumu veidošanā gūtās zināšanas Vitālijs uzskata par veiksmīgā biznesa pamatu.

„Faktiski iemācījos, kā manu vēlmi kļūt par uzņēmēju pārvērst realitātē, taisot uzņēmumus, piedaloties ēnu dienu dienās, arī konsultējoties ar reāliem uzņēmējiem. Sākumā darbojos ļoti, ļoti maziņā telpā. Kaut kādi 15 kvadrātmetri. Mēs īsti pat viņu neīrējām, no paziņām dabūjām. Trīs cilvēki sēdējām un programmējām, taisījām visu ko,” sākumu atceras Vitālijs.

Šobrīd Vitālija komandā ir padsmit darbinieku un viņš ir partneris lielākā uzņēmumā. Vitālijs neslēpj, ka dažkārt gados ļoti jaunus uzņēmējus potenciālie partneri uzlūko skeptiski. Bet eksperts iedrošina - viss atkarīgs no jaunieša entuziasma.

„Tas biznesa eņģelis, uzņēmējs vai baņķieris jau jūt. Ja viņš redz, ka jaunais cilvēks par parādīt, ka viņš ir gadu rukājis, rāvies un ņēmies, ka viņam acis deg un viņš ir gatavs strādāt un investēt pirmajā brīdī savu laiku un darbu, tas ir daudz svarīgāk nekā pieredze, akadēmiskums, lēnīgums,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis.

Pirmos soļus pašam savā biznesā var palīdzēt spert gan skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, gan kāds no daudzajiem pašvaldību vai privātajiem biznesa inkubatoriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti