Vidzemes šosejas Garkalnes-Inčukalna posma, kas vairāk zināms kā "Sēnītes" posms, remonts ir pēdējais, kas notiek, izmantojot Kohēzijas fonda līdzekļus. Vēl atlikusi nauda Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF). "Tad [būs] jāskatās, vai būs finansējums, par ko būvēt. Faktiski mums pašiem būs jāspēj savus ceļus par savu naudu remontēt," teica Alberiņš.
Līdzīgu viedokli pauda arī SIA „Saldus ceļinieks" valdes priekšsēdētājs Gints Karols. Viņš norādīja, ka būvniekiem lielas problēmas sagādā neskaidrība ar ES fondu finansējumu. "Reizēm neziņa ir sliktāka nekā sliktas ziņas. Ceram, ka valdība un sabiedrība sapratīs, ka ceļiem jābūt lielai prioritātei. Ja jumts netiek lāpīts, tad tas, kas ir apakšā, sagrūs. Nāksies investēt no valsts līdzekļiem ceļos. Būtu labi, ja tiktu atjaunots Latvijas Autoceļu fonds. Bez ceļiem, bez asinsrites, mēs problēmas risināt nevarēsim," uzsvēra Karols.
Vienlaiklus LVC pārstāvis sarunā atzina, ka daudzos objektos - gan valsts, gan pašvaldību - ir jūtams būvuzraugu iztrūkums. "Mums ir tāda problēma, ka uzraugam ir izteikta sezonalitāte. Lielākais pieprasījums [pēc būvuzraugiem] ir vasaras trīs mēnešos. Ja viņam nav citas kompetences, ir grūti viņu nodrošināt ar darbu," pauda Alberiņš.
KONTEKSTS:
Ceļu būvniekus uztrauc arī situācija ar nākamā gada valsts budžetu. Citus gadus ap šo laiku nākamā gada valsts budžeta likums jau būtu iesniegts Saeimā vai notiktu pēdējie priekšdarbi pirms tā iesniegšanas parlamentā. Tomēr vēlēšanu gados budžeta likuma sagatavošana ir jaunās valdības, bet apstiprināšana jaunās Saeimas ziņā.
Sagaidāms, ka pēc 2018. gada būtiski saruks ES fondos pieejamais finansējums Latvijas ceļu tīkla sakārtošanai un attīstībai.
