Kiopa norādīja, ka pašlaik “priekšplānā ir bankas”, taču čaulas kompānijas būs jāidentificē un sadarbība ar tām būs jāierobežo arī citiem, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu konsultantiem.
Čaulas kompānijas
Uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.
Viņa pauda pārliecību, ka valsts līdz šim nav izvērtējusi, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. “Mēs cīnāmies ar sekām, nedomājām, kas notiks nākotnē”, bet izmaiņas tautsaimniecībā būs būtiskas, un mēs tās izjutīsim, brīdināja Kiopa.
Viņa skaidroja, ka čaulas kompānijas ir arī investori, un, atsakoties no sadarbības ar tām, nevar cerēt, ka investīciju apjoms var pieaugt vai saglabāties, sprieda Kiopa.
Turklāt izmaiņas regulējumā plāno pieņemt ļoti ātri, un, “īsā laikā kaut ko darot, var kaut ko kļūdaini izdarīt”, brīdināja Kiopa.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu saka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
Finanšu sektora attīstības padome jau 21.martā vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Aprīlī aizliegumu plāno apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānijas, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
