Rīta intervija

Intervija ar Latvijas vēstnieku Francijā Imantu Lieģi

Rīta intervija

Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga par turpmākajām iecerēm

SIA "Lursoft" vadītāja Daiga Kiopa par čaulas uzņēmumiem

«Lursoft» vadītāja: Cīņa ar «čaulām» var būtiski ietekmēt tautsaimniecību

Valdības plāni aizliegt apkalpot čaulas kompānijas noteikti būtiski ietekmēs tautsaimniecību, un, visticamāk, valstij līdz šim nav izvērtējuma par šāda soļa ietekmi, intervijā Latvijas Radio sacīja datu uzņēmuma “Lursoft” vadītāja Daiga Kiopa.

Kiopa norādīja, ka pašlaik “priekšplānā ir bankas”, taču čaulas kompānijas būs jāidentificē un sadarbība ar tām būs jāierobežo arī citiem, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu konsultantiem.

Čaulas kompānijas

Uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.

Banku sektoram ir jāizdara milzīgs darbs, pārbaudot savus klientus, un pašlaik bankas, kuras lielākoties arī ir “Lursoft” klienti, skrupulozi vērtē savu klientu portfeli, skatās “dziļākajos līmeņos gan īpašniekus, gan amatpersonas, milzu resursi šajā darbā ir ieguldīti”, stāstīja Kiopa.

Viņa pauda pārliecību, ka valsts līdz šim nav izvērtējusi, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. “Mēs cīnāmies ar sekām, nedomājām, kas notiks nākotnē”, bet izmaiņas tautsaimniecībā būs būtiskas, un mēs tās izjutīsim, brīdināja Kiopa.

Viņa skaidroja, ka čaulas kompānijas ir arī investori, un, atsakoties no sadarbības ar tām, nevar cerēt, ka investīciju apjoms var pieaugt vai saglabāties, sprieda Kiopa.

Turklāt izmaiņas regulējumā plāno pieņemt ļoti ātri, un, “īsā laikā kaut ko darot, var kaut ko kļūdaini izdarīt”, brīdināja Kiopa.  

KONTEKSTS:

Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu saka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.

Finanšu sektora attīstības padome jau 21.martā vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Aprīlī aizliegumu plāno apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānijas, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi.  Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18494
Jā, jā pazudīs "investori", ka tik ne arī. Tie ir tie saucamie "labie ofšori", kas Lemberga gadījumā iegulda Ventspilī. Neviens pie pilna prāta esošs investors neko šeit neieguldīs, ja nebūs politiskās aizmugures. Kā tas beidzās reāliem investoriem var palasīt šeit - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/arvalstu-investori-latvijas-ekonomika-launpratigos-maksatnespejas-procesos-zaudejusi-665-miljonus-eiro.a176810/
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti