«Lursoft»: Lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu vidū – «Latvenergo», «Mikrotīkls» un «Latvijas valsts meži»

Teju puse no visiem TOP 100 vietējā kapitāla lielākajiem uzņēmumiem pārstāv tirdzniecības sektoru, taču sarakstā ir plašs nozaru spektrs – sākot no lauksaimniecības, beidzot ar veselības aizsardzību un būvniecību, secināts "Lursoft" apkopojumā, kurā izpētīts, ka lielākais vietējā kapitāla uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā ir AS "Latvenergo", kam seko SIA "Mikrotīkls", bet trešajā vietā ierindojusies valsts kapitālsabiedrība "Latvijas valsts meži".

Savukārt lielākais sarakstā iekļuvušais tirdzniecības nozares uzņēmums ar vietējo kapitālu ir SIA "DEPO DIY", liecina apkopojums.

"Lursoft" aprēķinājis, ka TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu kopējā peļņa 2020. gadā pieauga līdz 642,10 miljoniem eiro. Gada laikā rādītājs kāpis par 7,79%. Lielākais pelnītājs to vidū pagājušajā gadā bijis AS Latvenergo", aiz kura ierindojas SIA "Mikrotīkls".

Sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums ir 24 gadi, savukārt jaunākie uzņēmumi ir pirms pieciem gadiem reģistrētie tirgotāji – SIA "Green Motors", SIA "Ranvus", SIA "RX Tirdzniecība" un SIA "Akron Baltic". Desmitā daļa no visiem sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem reģistrēti 1991. gadā, to vidū ir gan valsts vai pašvaldības kapitāla, gan privātā kapitāla uzņēmumi.

TOP 100 lielākie vietējā kapitāla uzņēmumi 2020. gadā ar darbavietām kopā nodrošināja 53,5 tūkstošus strādājošo. 16 uzņēmumos darbinieku skaits pārsniedzis 1000 cilvēku, savukārt vismaz 100 darbiniekus pagājušajā gadā nodarbinājuši 74 uzņēmumi.

Darbinieku skaita līderis ir Rīgas pašvaldībai piederošā SIA "Rīgas satiksme". Tiesa, pēdējos gados uzņēmumā nodarbināto skaits ir sarucis. 2015.gadā "Rīgas satiksme" bija darba devējs 4135 darbiniekiem, bet pagājušajā gadā – 3762.

Lielākie reģionos

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Kurzemē ir būvkompānija AS "UPB". Ceturtajā vietā ierindojies arī AS "UPB" meitas uzņēmums SIA "UPB Nams", rāda "Lursoft" apkopotie dati.

No Kurzemes pilsētām visplašāk TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā pārstāvēti Liepājas uzņēmumi. Tostarp, līdztekus "UPB" grupas uzņēmumiem, Kurzemes TOP 7 sarakstā ierindojies vēl viens Liepājas uzņēmums – SIA "Tolmets".

Vidzemes saraksta līderos izvirzījies mazumtirgotājs SIA "Firma Madara 89", kas 2020. gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 163,99 miljoniem eiro, bet peļņu līdz 13,45 miljoniem eiro. Lielāko Latvijas kapitāla uzņēmumu sarakstā SIA "Firma Madara 89" ierindojusies 14. pozīcijā.

No TOP 7 lielākajiem vietējā kapitāla uzņēmumiem Vidzemē vairāk nekā puse ir no Valmieras novada, to vidū arī divi būvniecības nozares uzņēmumi – SIA "AIMASA" un SIA "WOLTEC".  Būvniecības nozari sarakstā pārstāv arī SIA "Limbažu ceļi", kam pagājušajā gadā izdevās palielināt apgrozījumu līdz 22,37 miljoniem eiro, bet peļņu līdz 2,61 miljoniem eiro.

Zemgalē lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu saraksta līderpozīcijās izvirzījušies tirgotāji, rāda "Lursoft" dati. To vidū līderis ir SIA "Elagro Trade", kas pagājušajā gadā uzrādījis gan apgrozījuma, gan arī peļņas kāpumu, kā arī audzis uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms. Otrajā vietā atrodama AS "Virši-A", kas Latvijas TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmuma sarakstā ierindojas augstajā 12. vietā.

Atšķirībā no pārējiem reģioniem, Latgalē nav tik izteikta viena nozares pārākuma. Lielāko vietējā kapitāla uzņēmuma saraksta pirmajās vietās gan ierindojušies pārtikas ražotāji – AS "Preiļu siers", kura patiesais labuma guvējs ir Jāzeps Šņepsts, un SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Kamēr AS "Preiļu siers" pagājušais gads nesis apgrozījuma kritumu, SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" izdevies kāpināt apgrozījumu par 10,74%, tam sasniedzot 50,46 miljonus eiro, kā arī pēc tam, kad 2019. gads noslēgts ar zaudējumiem, atkal strādāt ar peļņu.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Pierīgā ir SIA "DEPO DIY", tomēr starp TOP 7 uzņēmumiem tas nebūt nav vienīgais mazumtirdzniecības uzņēmums. Saraksta 4. vietā ierindojies SIA "VITA mārkets", kam izvērsts plašs "Elvi" un "Alk Outlet" veikalu tīkls visā Latvijas teritorijā. 2020. gadā SIA "VITA mārkets" izdevās kāpināt apgrozījumu līdz 96,94 miljoniem eiro, bet peļņu līdz 3,3 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt