Cilvēku dzīve, paradumi un brīvais laiks arvien vairāk saaug kopā ar internetu un digitālo vidi. Uz digitālo vidi pārceļas arī daudzi ikdienas pakalpojumi. Saziņai izmantojam “Facebook” un citus sociālos tīklus, video skatāmies “Youtube” un “Netflix”, bet atvaļinājumus plānojam “Booking.com”. Šie
lielie ārvalstu giganti pelna, izmantojot Latvijas iedzīvotājus, infrastruktūru un arī lielu daļu reklāmas naudas, kas iet secen medijiem un kvalitatīvai žurnālistikai.
Vajadzību piespiest daļu ieņēmumu nomaksāt nodokļos Latvijā aktualizējis pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” un Kultūras ministrija. Risinājums ir digitālā nodokļa ieviešana.
“Re:Baltica” līdzdibinātāja, žurnāliste Inga Spriņģe uzsvēra, ka lielie digitālie uzņēmumi Latvijā paņem naudu, bet nemaksā šeit nodokļus. "Paņem šeit milzu daudz naudas, un tā nauda aiziet projām no Latvijas," paskaidroja Spriņģe. "Tā ir mūsu iniciatīva, rosināt, lai būtu šāds nodoklis, kas nozīmē, ka būtu arī jāmaksā nodokļi Latvijā kompānijām, kas fiziski šeit neatrodas."
Savukārt advokātu biroja “Primus Derling” nodokļu konsultante Ingūna Ābele paskaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemti ļoti aptuveni dati.
Eksperti aplēsuši, ka Latvijā lielo digitālo ārvalstu uzņēmumu daļa pārsniedz 100 miljonus eiro.
Izlemjot ieviest digitālo pakalpojumu nodokli dažu procentu apmērā, valsts budžets iegūtu līdz pat 30 miljoniem eiro.
Ābele atzina, ka līdz ar to varētu pieņemt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi saviem pakalpojumiem varētu paaugstināt cenu. "Bet tās jau ir diskusijas par detaļām," viņa piebilda.
Patlaban iespēju izveidot vienotu nodokļu režīmu izskata kā Eiropas Savienības, tā OECD dalībvalstis. Taču to ir daudz, un paredzams, ka vienošanos varētu panākt vien pēc vairākiem gadiem. Tikmēr vienpusēji digitālo nodokli jau ieviesusi Francija, Itālija, Austrija, un tuvākajā laikā to plāno darīt Lielbritānija, Igaunija.
Latvijas atbildīgie politiķi šāda nodokļa ieviešanu atbalsta, taču vien kopā ar citām Eiropas vai OECD valstīm.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") pastāstīja, ka interese būtu rīkoties kopīgi. "Kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kopā ar citām OECD valstīm, bet tajā pašā laikā, protams, mēs nedrīkstam izkrist no tām debatēm, kas notiek šajā kontekstā," viņš piebilda.
