Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis uzsver, ka šādai pašvaldības rīcībai ir savi iemesli - pašvaldībai nepieciešami papildu līdzekļi, konkrēti baseina izbūvei un arī citu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai.
“Ludzas novada pašvaldība izsoles ceļā ir pārdevusi ir četrus meža īpašumus par kopējo summu 481 942 eiro. Valdība ir mainījusi likumdošanu, nosakot, ka pašvaldībām ir jālīdzfinansē gan Eiropas Savienības projekti, gan arī Valsts kasē ņemtie aizdevumi līdz 25%, kas arī ir finansiāls slogs.”
Ludzas novada pašvaldība, lai pārdotu savus meža īpašumus, rīkoja četras izsoles un tādējādi, kā atklāj Valdis Maslovskis, tika iegūts pat vairāk līdzekļu, nekā bija plānots.
“Izsolēs piedalījās 4-5 pretendenti, izsoles soļi bija dažādi, atbilstoši likumam, bet varu pateikt, ka sākumcena bija aptuveni 250 000 eiro, bet pašvaldība ieguva 480 000. Tas jau liecina, ka izsoles gāja raiti. Divus īpašumus iegādājās privātpersona Latvijas Republikas pilsonis, vienu īpašumu iegādājās uzņēmums, kas ir reģistrēts Latvijā, un vienu īpašumu iegādājās uzņēmums, kas pieder zviedriem.”
Ludzas pašvaldība nav vienīgā, kas pārdod savu zemi vai mežus, jo nepieciešama nauda projektiem. Jau vēstīts par Gulbenes novadu, kur pārdoti 142 ha meža. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norāda, ka pašlaik pašvaldības ir nonākušas situācijā, kad likumdošanas maiņas dēļ ir spiestas meklēt papildu līdzekļus.
“Pašvaldībām ir īpašums, un viņas izvērtē, kā savu īpašumu saimnieciski un ekonomiski izdevīgāk lietot. Ja pārdot, tad tās ir sekas tam, ka nav kretītiespēju un ir jāpabeidz projekti. Jārunā par katru konkrētu gadījumu, tā nevar teikt, ka pašvaldības negrib apsaimniekot savus mežus, jo pašvaldībām īpašuma apsaimniekošana, ja tā ir rentabla, nes vienīgo ienākumu, kurš paliek savā teritorijā un kuru neatņem,” klāsta Sproģe.
Savukārt, lai varētu pārdot vai kādreiz nākotnē varbūt arī paši apsaimniekot pašvaldībai piederošo mežu, pašvaldības ir spiestas sakārtot mežu īpašumu dokumentāciju. Ludzas novadā tie ir 700 ha. Gan mežu apsaimniekošana, gan dokumentu sakārtošana neesot lēta.
“Ir vairāki tūkstoši hektāru gan mežu, gan lauksaimniecības zemes, kas ir jāsareģistrē zemesgrāmatā. Ar mežiem ir tā - lai uzsāktu meža kopšanas darbus, pats Ludzas novads to nevar īstenot, tad ir jāņem uzņēmums, kas to darīs. Savukārt, lai to uzsāktu - meža īpašums ir jāreģistrē zemesgrāmatā, jānosaka taksācija. Tas ir gan laikietilpīgs, gan finansiāls jautājums. Ir jāsakārto meža gabali, jāpaskatās, kas tur mums aug, kādā stāvoklī, cik vecs mežs. Skaidrs, ka tur, kur mežs sasniedzis savu ciršanas vecumu, ir jādomā par to, vai to nodot apsaimniekošanā,” klāsta Maslovskis.
Valsts meža dienesta pārstāve Solvita Mūrniece norāda, lai arī pašvaldībām pieder tikai neliela daļa no Latvijas mežiem – tie ir 3% -, šo mežu apsaimniekošanā ir daudz nepilnību:
“Viens no pamatpienākumiem, kas katram īpašniekam ir jāveic, - vienreizēja meža inventarizācija un reizi 20 gados ir jāveic atkārtota meža inventarizācija. Šī informācija ir jāiesniedz Valsts meža dienestā, lai to reģistrētu Valsts mežu reģistrā. Mežu reģistrā nav pilnīgas informācijas par situāciju pašvaldību valdījumā esošajās platībās, jo lielā daļā meža nav veikta pirmreizējā inventarizācija. Daudzos gadījumos šajās zemes vienībās nav veikta arī zemes ierīcība. Tas nozīmē, ka nav noteikti zemes lietošanas veidi, zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, kas liedz veikt arī mežu apsaimniekošanu.”
Pēc Valsts meža dienesta informācijas, Latvijā teju puse ir valsts meži, vēl 48% - privātie. Aptuveni 40% no meža zemēm Latgalē pieder valstij, savukārt pārējie galvenokārt privātpersonām un juridiskām personām.
