LTV7: Gudronu Inčukalna dīķos varēja pārvērst par mazutu un pārdot

Latvija varēja atgūt 10 miljonus eiro, kas tērēti Inčukalna gudrona dīķu utilizācijai, jo no masas, kas atrodas šajos dīķos, varēja iegūt vērtīgo mazutu, liecina LTV7 veiktais eksperiments. 

Mazuta realizācija ļautu segt daļu no gudrona dīķu sanācijas izdevumiem. Tā vietā pagaidām valsts iztērējusi aptuveni 42 miljonus eiro, dīķi līdz galam nav izsmelti un uzņēmums “Skonto būve”, ar kuru lauzts līgums par dīķu sanāciju, vērsās pret valsti tiesā.

“Skonto būve” un tās Vācijas partneris “Mueg” 2012.gadā uzvarēja konkursā un sāka darbu pie dīķu sanācijas, trīs gadu laikā iznīcinātas 30 tonnas šķidra gudrona. Pašlaik divos dīķos vēl atrodas 14 000  tonnu šīs vielas, bet apkārt – aptuveni 96 000 tonnu piesārņotās grunts. 

LTV7 raidījums “Ļičnoje delo”  noskaidroja, ka kompānija “Mueg” sākotnēji piedalījās konkursā sadarbībā ar citiem pretendentiem  - kompānijām “Merks” un “Korvus”, kuras rīcībā savukārt ir  tehnoloģijas, kas ļauj utilizēt šķidro gudronu, pārstrādājot to par mazutu. Taču “Mueg” vēlāk vienojās par sadarbību ar “Skonto  būvi” un vairs nevarēja izmantot “Korvus”  tehnoloģiju, kuru izstrādāja tehnisko zinātņu doktors Aleksandrs Poļakovs.  

Konkursa uzvarētājam nācās iznīcināt šķidro gudronu pēc savas tehnoloģijas, kura bija vairāk piemērota piesārņotās grunts attīrīšanai, norāda LTV7.

Savukārt raidījuma “Ļičnoje delo” eksperiments liecināja – pēc Poļakova tehnoloģijas šķidro gudronu tiešām var sadalīt un iegūt ūdeni un mazutu. Mazutu varētu pārdot, norāda raidījums. Pēc Poļakova aplēsēm, no Inčukalna dīķiem šādā veidā varētu iegūt aptuveni 25 000 tonnu mazuta, kuru vērtība ir aptuveni 10 miljoni eiro.  

Sabiedrības par atklātību “Delna” vadītajs Gundars Jankovs pārliecināts, ka šajā projektā tīra vide vispār nevienu neesot interesējusi. “Mēs redzam to, ka pašā sākumā viss iepirkums un tehnoloģijas nebija pareizas. Tāpēc rezultāts nav sasniegts. Tas apliecina – lielā mērā uzdevums bija nevis attīrīt teritoriju, bet gan nopelnīt. Un izspiest pēc iespējas vairāk naudas no valsts,” LTV7 sacīja Jankovs.

Tāpat Jankovs uzskata, ka sākotnēji vajadzēja paredzēt, ka gudrona utilizēšanas uzņēmums ir galvenais un būvnieki ir apakšuzņēmēji.  

Jau ziņots, ka šobrīd „Skonto būve” pieļauj mierizlīguma panākšanu ar Valsts vides dienestu (VVD) attiecībā uz sanācijas darbiem Inčukalna gudrona dīķos.

 VVD un "Skonto būvei" vairākkārt bijušas nesaskaņas projektā "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi". Uzņēmums pārmeta VVD gan sabiedrības maldināšanu par patieso gudrona apjomu, gan arī nemaksāšanu par padarītajiem darbiem. Saistībā ar maksājumu kavējumu uzņēmums vērsās tiesā pret VVD.

VVD nolēmis pārtraukt līgumu ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanāciju, skaidrojot to ar uzņēmuma paziņojumiem un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu.

Saskaņā ar 2010.gadā noslēgto līgumu dīķu sanācijai bija paredzēts novirzīt 28,5 miljonus eiro. Taču pērn maijā finansējums par sanācijas darbiem palielināts līdz 42,7 miljoniem eiro. Tas saistīts ar "gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu".

VVD norāda, ka par jau paveiktajiem darbiem "Skonto būvei" līdz šim izmaksāti aptuveni 26,5 miljoni eiro no kopējās līguma summas - 42,7 miljoniem eiro. Atlikušais finansējums jāapgūst līdz 2019. gadam, lai nezaudētu 70% ERAF līdzfinansējuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt