Veikalu tīklu "Maxima" cenu salīdzināšanai LTV izvēlējās plašā veikalu tīkla dēļ. LTV meklēja lētākos produktus, salīdzinot cenu par kilogramu, litru un gabalu.
- Lētākais sviests, kas ražots Polijā, maksāja 9,39 eiro kilogramā. Tā kā tas bija izpirkts, nākamais lētākais maksāja jau mazliet virs 12 eiro kilogramā.
- Lētākais piens ar 2% tauku saturu maksāja 79 centus, ražots Latvijā. Lētākās pieejamās "M" izmēra olas maksāja 14 centus gabalā. Dētas ārpus Latvijas.
- Cāļu šķiņķus LTV atrada par akcijas cenu 2,65 eiro kilogramā, arī ražoti ārpus Latvijas.
- Arī cūkgaļas karbonādei bija akcijas cena, audzēta ārpus Latvijas.
- No svaigas liellopa gaļas bija pieejams vienīgi šķiņķis un tas maksāja 13,99 eiro kilogramā, audzēts ārpus Latvijas.
- Vislētākais cukurs maksāja 99 centus kilogramā.
Kā redzams tabulā, no šī preču groza vienīgais, produkts, kas Latvijā salīdzinājumā ar Lielbritāniju bija lētāks, bija cūkgaļa.
Cik maksā pārtika Lielbritānijā
Lielbritānijā ir vairākas lēto preču lielveikalu ķēdes ar veikalu skaitu tuvu tūkstotim, tādēļ atrast vietu, kur iepirkties lētāk, nav sarežģīti. Izvēle ir visai plaša, taču lētākās preces, visticamāk, būs ar konkrētās veikalu ķēdes zīmolu. Piemēram:
- 3,4 litri "ASDA" pilnpiena maksā 2,15 mārciņas jeb 0,73 eiro litrā.
- Paciņa 250 g sviesta maksā 1,75 mārciņas, tātad 8,15 eiro kilogramā (kg).
- 2 kg cāļu šķiņķu, pārrēķinot eiro, maksā 2,50 eiro/kg.
- 600g cūkgaļas karbonādes bez kaula - 6,80 eiro/kg.
- Liellopa stroganovs 400g - 13,10 eiro/kg.
- Olas visizdevīgāk būs 15 vienā iepakojumā, tad viena ola izmaksās 10 centus.
- Cukurs pašlaik ir vai nu beidzies, vai nav ielikts plauktā, tam labākā cena ir 0,76 eiro/kg.
- Makaroni maksā 1,98 eiro/kg, bet baltmaize –1,02 eiro/kg.
- Vislētākie kartupeļi ir beigušies, taču var dabūt jaunos kartupeļus par 1,05 eiro/kg.
- Lētāko paracetamolu var nopirkt par 0,29 mārciņām jeb 0,34 eiro.
Lielbritānijā lielākajai daļai pārtikas produktu PVN nav.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs gan norādīja, ka tas, ka kāda prece konkrētā brīdī Lielbritānijā ir lētāka, nenozīmē, ka Lielbritānijā viss ir lētāk, piemēram, pakalpojumi ir ievērojami dārgāki, nekā Latvijā. Tiesa, arī iedzīvotāju pirktspēja ir augstāka.
"Kopējais cenu līmenis Lielbritānijā par 57% augstāks nekā mums. Izglītība, ēdināšana un izmitināšana, veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, izklaide. Ja tas viss tur izmaksā daudz vairāk nekā pie mums," skaidroja ekonomists.
Tomēr LTV raudzījās tieši uz pārtikas cenām, kam Latvijas iedzīvotāji vidēji velta lielāku īpatsvaru no ienākumiem, nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Iemesli augstākai pārtikas cenai Latvijas veikalos ir vairāki.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe norādīja gan uz salīdzinoši mazo konkurenci, mazāku tirgu, salīdzinoši lielo preču sortimentu, kā arī pievienotās vērtības nodokli (PVN), kura, piemēram, Lielbritānijā nav lielākajai daļa pārtikas produktu.
"Vēl viens iemesls, tā viens no būtiskākajiem tas PVN. Tie produkti, kuri tur ir apskatīti, ja tur tā ir gaļa, cukurs. Tātad 21% vai daži procenti ir ļoti daudz, jo, ja produkts maksā 10 eiro, divi vai vairāk kā divi eiro ir PVN. Tur jau tu vari nopirkt vēl veselu ēdienreizi," skaidroja Gulbe.
Uz Latvijas pārtikas veikalu plašo sortimentu kā vienu no augstākas cenas iemesliem norādīja ar Pārtikas uzņēmumu federācijā un akcentēja arī veikalu piecenojumu, valsts atbalstu, kā arī uz PVN, kas mūsu pārtikas cenas uz vairāku valstu fona pašlaik padara mazāk pievilcīgas.
"Jā, ir dažādi atbalsta mehānismi, ko jau dara, bet tomēr tas nav salīdzināms varbūt, piemēram, kaut vai ar to pašu kaimiņvalsti Poliju, kurā, piemēram ir samazināts ne tikai PVN nulle līdz nākošā gada maijam, bet arī, piemēram, akcīzes nodoklis degvielai, kas samazinātu loģistikas cenas, un tas viss kopumā kā kamols nu nāk šīm cenām klāt," skaidroja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Gan Pārtikas uzņēmumu federācija, gan LTVC vadītāja uzskata, ka vismaz uz laiku atsakoties no PVN pārtikai, vai to samazinot, izdodos apturēt pārtikas cenu pieaugumu. Šo viedokli gan neatbalsta ne Latvijas Banka, ne arī valdība, uzskatot, ka atbalsts trūcīgajiem jāsniedz citā veidā.
