Regulējums skaršot ikvienu komersantu, kas pārdod preci kredītā, tātad ne vien ātros kredītdevējus, bet ļoti lielu apjomu. „Tā pamatproblēma no mūsu viedokļa, ka laukums paņemts tiešām par plašu un skar ne tikai šo nozari, bet jebkuru situāciju, kad cilvēks grib paņemt televizoru, ledusskapi vai putekļsūcēju [kredītā]. Tas ir par traku,” saka Endziņš.
Viņš gan atzīst, ka nozarē ir problēmas un to ir nepieciešams regulēt, tomēr tam būtu vajadzīgs speciālais likums, nevis grozījumi patērētāju aizsardzības likumā. LTRK pārstāvis arī nepiekrīt tam, ka nozare būtu pilnībā jāaizliedz, jo tad šāda veida aizdevumi kļūtu nelegāli, līdz ar to arī naudas piedziņa notiktu ar nelikumīgām metodēm.
Pretējs viedoklis par topošo regulējumu gan ir Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Putram, kurš to dēvē par soli pareizajā virzienā. Tie būšot nozarei neaizliedzoši instrumenti, bet liks atbildīgāk izturēties aizdevējiem. Viņš gan atzīst, ka nākotnē varētu būt nepieciešamas vēl kādas izmaiņas.
Jau ziņots, ka Saeima 30.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Tāpat pretēji komisijā lemtajam Saeimas vairākums atbalstīja arī nozares pārraugu maiņu – iespējams, jau drīzumā ātro kredītu izsniedzēju uzraudzību būs jāuzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
