Endziņš norādīja, ka uzņēmēji cer - valdība pildīs savu priekšgājēju solījumus, ka trīs gadus pēc nodokļu reformas “netiks raustīti vismaz būtiskākie nodokļi” un nodokļu jautājumiem tiešām ķersies klāt tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, kas būtu pareizi.
Tomēr pēc iepriekšējo gadu pieredzes uzņēmēji uz sarunām par budžetu skatās ar zināmām bažām, vai “nebūs tā, ka no atvilktnes izvilks jaunas, iepriekš nediskutētas idejas, kā vienu vai otru nodokli palielināt”.
Endziņš arī norādīja, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk jāpanāk tuvošanās Eiropas vidējām dzīves līmenim, kas pašlaik ir vien 69% no tā, bet to nepanāks ar minimālās algas celšanu, bet gan radot apstākļus, lai valstī attīstītos eksportspējīgie uzņēmumi, kuri var atļauties maksāt ekonomiski pamatotas labas algas.
KONTEKSTS:
Koalīcijas partijas vēl aizvien meklē kompromisu nākamā gada valsts budžeta līdzekļu sadalē. Jaunā konservatīvā partija, pēc kuras iniciatīvas budžeta veidošanas sarunas pagājušajā piektdienā tika apturētas, piedāvājusi atkal meklēt naudu, kuru pārdalīt citām vajadzībām.
Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad. Budžeta pārskatīšanas rezultātā esot rasti ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu revidēšanā pērn - nākamgad jauniem tēriņiem varētu būt pieejami 93,7 miljoni eiro.
Taču 
2020.gada budžeta projektā līdz šim neiekļautās vajadzībās sasniegušas aptuveni miljardu eiro. Lielākie pieprasījumi ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai. Jaunā konservatīvā partija iepriekš uzstāja uz minimālās algas palielināšanu līdz 500 eiro nākamgad. Savukārt budžeta iespējas ir desmit reizes mazākas.
