Rudzīte stāstīja, ka līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā un straujajam cenu pieaugumam uz mājokļa pabalstiem pretendēja ap 20 000 mājsaimniecību.
Bet tagad to mājsaimniecību skaits, kurām varētu būt grūtības segt maksājumus, varētu pieaugt līdz 44 000 jeb aptuveni 100 000 iedzīvotāju.
Rudzīte norādīja, ka šādas aplēses minētas Labklājības ministrijas normatīvo aktu projektos. Tiesa, labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”) iepriekš minēja, ka šoziem varētu būt “neliels pieaugums” tajā iedzīvotāju grupā, kuri komunālo maksājumu rēķinus sedz ar grūtībām.
LPS padomniece gan norādīja lielās inflācijas dēļ atbalsta prasītāju varētu būt daudz vairāk, nekā pašlaik prognozēts.
Saskaņā ar līdzšinējām prognozēm nākamgad mājokļa pabalstiem būs vajadzīgi papildu desmit miljoni eiro. Valsts sola kompensēt pusi no šiem pabalstiem, ko iedzīvotājiem izmaksā pašvaldības.
KONTEKSTS:
Valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma mājsaimniecībām. Turklāt atbalsts būs ne tikai par centrālo apkuri, kā arī apkurē izmantotu elektrību, gāzi un granulām, par ko koalīcija vienojās iepriekš, bet arī par malku un koksnes briketēm. Par atbalstu vēl jālemj valdībai un Saeimai.
