Dienas ziņas

V. Zelenskis uzrunā Nīderlandes parlamentu

Dienas ziņas

Tiesa uzdod pieņemt patvēruma meklētāju iesniegumus

Saimniecību arvien mazāk, bet tās kļūst lielākas

LOSP: Mazu lauku saimniecību skaita sarukums – neizbēgams process

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā divtik samazinājies aktīvo lauku saimniecību skaits, taču saimniecības kļuvušas lielākas, liecina lauksaimniecības skaitīšanas galīgie rezultāti. Lauksaimniecību organizāciju sadarbības padomē (LOSP) vērtēja, ka šādas izmaiņas ir neizbēgams process.

Jau 20 gadus lauku saimniecību skaits mazinās. Jaunākā skaitīšanas reize gan parādījusi, ka lauksaimniecībā izmantotā zemes platība ir palielinājusies. Jaunākā statistika liecina, ka 2020. gadā Latvijā bija 69 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,97 miljonus hektāru.

Lauksaimniecību organizāciju sadarbības padomē uzskata, ka saimniecību skaita samazināšanās, bet saimniecību izmēra palielināšanās ir neizbēgama. “Mums ir jākonkurē globālā tirgū, pasaules tirgū, Eiropas tirgū. Tikai lielas saimniecības spēj šo konkurenci izturēt. Tāpēc tas ir neizbēgams virziens,” sacīja padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis.

Dati par lauksaimniecības nozari tiek apkopoti jau simt gadus, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē. Šajā laikā piedzīvotas būtiskas izmaiņas. Linu audzēšana praktiski zudusi – tiek saražots par 99,7 % mazāk linu nekā pirms 100 gadiem. Tikmēr kviešu audzēšanai izmantotā platība pieaugusi 32 reizes.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa norādīja, ka pašpatēriņa nodrošināšanai ir nepietiekami apjomi lopkopībā: “Kopumā no visiem lauksaimniecības produktiem mēs nodrošinām sev iekšējo tirgu ar graudiem. Lielāko daļu izvedam ārā. Nodrošinām sevi ar pienu, olām. Nepietiekami ir mājputnu gaļa, dārzeņi, liellopu gaļa.”

Latvijā dati vākti pēc Eiropas standartiem, kas ļaus tos salīdzināt ar citu valstu datiem. Zemnieku atsaucība bijusi liela, ministrijā paredz, ka dažādi dati par lauksaimniecību būs arvien pieejamāki. “Mūsu jaunā veidotā politika ir ciešā sasaitē ar to, lai lauksaimnieki jaunajā politikā saņemtu atbalstus, viņiem būs pienākums sniegt mūsu administrējošajām iestādēm informāciju par savām darbībām,” skaidroja Krieviņa.

“Īstenībā būs ļoti labs informatīvais atbalsts, veidojot politikas attīstības stratēģijas un atbalstus nozarei,” skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Tie palīdzēšot ne tikai salīdzināt Latviju ar citām valstīm, bet arī izveidot mērķētus atbalstus lauku saimniecībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt