Šovasar piena cenas nokrita tik zemu, ka piensaimniekiem likās, ka izdzīvot nav iespējams, bet no augusta cenas cēlās tik strauji, ka par izdzīvošanu tagad sāk domāt piena produktu ražotāji.
Nozares speciālisti viņiem iesaka domāt par kooperāciju, citādi tirgū noturēties būs pagrūti. Savukārt par iespējām pārdot pienu kaimiņvalstu uzpircējiem vai pašmāju uzņēmējiem katram zemniekam jālemj pašam.
"Es tur neredzu nekādu ļaunumu, ka piens tiek izvests, jo mūsu ražotājiem ir jāizdzīvo. Mēs nevaram tēlot, ka kaut kā izdzīvosim, jo varbūt, ka neizdzīvosim," norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Savukārt Āfrikas cūku mēris nav apstājies. Valdība tā profilaksei jau iztērējusi 2,6 miljonus eiro un, iespējams, iztērēs vēl, jo slimība pamazām virzās uz Kurzemes pusi. Šogad Latvijas novados konstatētas 875 slimas mežacūkas, slimu mājas cūku konstatēts četras reizes mazāk, bet biodrošības dēļ izkautas 14 000 mājas cūkas, par ko saimniekiem izmaksātas kompensācijas.
Tās šogad saņēmuši arī graudu audzētāji, jo lietavas uznāca labības vākšanas laikā, un graudi bija derīgi galvenokārt lopbarībai. Nav padevušies arī augļi un dārzeņi, tiem zemas cenas, bet likums par samaksu strādniekiem pieņemts, pēc audzētāju domām, netaisnīgs.
"Ir netaisnīgi, ka likums paredz, ka ārzemniekiem, kas nav no Eiropas Savienības, jāmaksā paaugstināta alga. Sanāk, ka mūsu cilvēkiem ir jāmaksā mazāk," norāda Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.
Laiks nav bijis labvēlīgs arī biteniekiem. Palielinātais gaisa mitrums neļāva ziediem izdalīt nektāru, bitēm bija jānopūlas, lai savāktu savus medus kausiņus. "Šis gads ir sliktāks kā iepriekšējie gadi. Līdz ar to mums ir mazāk medus. Mēs mazāk varam eksportēt, un mazāk ir arī pārējās produkcijas - bišu vasks un citi produkti," saka Saeimas deputāts (ZZS), Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Labā ziņa ir tā, ka, neraugoties uz visām neražām, zemnieki nav zaudējuši darba gribu. Latvijā turpinās zemes iepirkšana. Lauksaimnieki ņēmuši kredītus par 70 miljoniem eiro, un valsts bijusi pretimnākoša, aizdevuma termiņus pagarinot līdz 30 gadiem.
