Panorāma

ES svin Romas līguma sešdesmitgadi

Panorāma

«Sveiciens no Sibīrijas» seanss represētajiem

Nav pieprasījuma pēc pārstrādātas liellopu gaļas

Lopkopji sūrojas par zemo pieprasījumu pēc liellopu gaļas

Zemnieki, kuri, sākoties piena krīzei, pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, šobrīd atzīst, ka nav ieguvēji. Piena cenas ir cēlušās, bet pieprasījums pēc pārstrādātas liellopu gaļas nav tik liels kā tika cerēts.

Tīršķirnes gaļas liellopu saimniecībā "Kolumbi" Kuldīgas novada Rumbas pagastā atrodas 230 Šerolē, Limuzīna un Sīmentāla šķirnes govis un pieci vaislas buļļi. Viņu sūtība ir dot labus šķirnes pēcnācējus, ko labprāt iepērk Latvijas zemnieki, kuri nolēmuši vai nu izveidot krustojuma ganāmpulkus vai uzlabot savus tīršķirnes dzīvniekus.

"Man šobrīd ir tāda situācija, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Es nevaru visiem nodrošināt šos dzīvniekus, bet ir prieks, ka tā izveidojies. Es sadarbojos ar Vācijas un Zviedrijas ciltsdarbu speciālistiem, viņi man dod padomus, meklē labākos lopus. Es mācos, piedalos semināros, lai saprastu, kas mums ir vajadzīgs," klāsta saimniece Dace Antanoviča.

Netālu no saimniecības atrodas kautuve, uz kurieni zemnieki ved cūkas un govis no tuvējās apkārtnes. Liellopu gaļas cenas Latvijā turas augstas, taču Eiropas tirgos tikt var ar lielām grūtībām.

"Mums kautuve ir sertificēta uz bioloģiskiem lopiem, bet nav noieta, jo lielās Eiropas valstis pašas sevi aizsargā un īsti negrib iepirkt mūsu gatavo produkciju

– viņi aizsargā savu tirgu un vairāk veicina, lai audzēšana notiek uz vietas un ņem savu produkciju. Viņi labāk izved ārā no Latvijas mazo lopu pēc kādām 30 dienām, aizved uz Eiropu, tur izaudzē un pievienotā vērtība paliek tur," stāsta SIA “Lāses AM” izpilddirektore Laila Cēberga.

Nozares eksperti atzīst, ka Latvijā ir liels potenciāls liellopu audzēšanā, bet, ja skatās uz cenām, tad zemnieki jau 10 gadus ir zaudētāji, salīdzinot ar Eiropas zemniekiem.

"Gan ēšanas tradīcijas, kādas ir Latvijā, gan cenas ir neapmierinošas, lai liellopu gaļas nozare attīstītos un varētu konkurēt ar piena cenām. Tad, kad bija piena krīze, zemniekiem tā bija viena no alternatīvām, jo domāja, ka labāk pāriet uz gaļas lopiem, bet ja mēs nespēsim kooperēties uz pārdošanu un dabūt labākus apjomus vai dabūt kontrolē kautuves un pārdot par labām cenām gaļas ārpus Latvijas, tad nozare turpinās stagnēt un būt atkarīgai no subsīdijām, un tas nav labi," norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Šobrīd Latvijā liellopu gaļas tirgu veido ganāmpulki, kas atražo teliņus vai govis, kas tiek brāķētas. Ekskluzīvā produkcija, steiki, aiziet uz mazajiem veikaliņiem un restorāniem.

Pirktspēja Latvijā nenodrošina apjomus, lai vietējais tirgus ņemtu pretī īstu liellopu gaļu.

Šobrīd zemniekiem atliek vien pārdot ārzemniekiem mazos teliņus un cerēt, ka Eiropas tirgus pamazām atvērsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt