Panorāma

Saldus novads reorganizē skolas

Panorāma

Pasažieri ne vienmēr piesprādzējas

LMT un "Lattelecom" nākotne nav koalīcijas prioritāte

LMT un «Lattelecom» nākotne nav koalīcijas darbu augšgalā; uzņēmumu vērtība kritusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ieilgusī valdības veidošana nav ļāvusi sagatavot atbildi kompānijai "TeliaSonera" par tās piedāvājumiem attiecībā uz Latvijas valstij daļēji piederošo un labi pelnošo kompāniju "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" nākotni. Skandināvu koncerns gatavs vēl pagaidīt, taču maz ticams, ka arī jaunā valdība būs spējīga dot ātru atbildi. Tikmēr iespēja, ka valsts, pārdodot savas daļas, nopelnīs, mazinās.

"Lattelecom" gadījumā 51% akciju ir Latvijas valsts īpašumā, bet 49% pieder Dānijā reģistrētajai "Tilts Communications", kuras simtprocentīgs īpašnieks ir skandināvu uzņēmums "Telia Sonera".

LMT gadījumā valstij ir mazākums. Tiešā veidā valstij pieder tikai 5% daļu. Vēl 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 23% - "Lattelecom". 24,5% ir "Telia Sonera" un tikpat daudz "Sonera Holding BV” īpašumā.

Pirmais skandināvu koncerna piedāvājums paredz abos uzņēmumos izpirkt visas valstij piederošās LMT un "Lattelecom" daļas, pēcāk kompānijas integrējot "TeliaSonera" grupā. Otrs ir diametrāli pretējs - investori pārdod savas daļas atpakaļ valstij, to padarot par abu uzņēmumu īpašnieku. Tādējādi tos nāktos apvienot. Savukārt trešais variants paredz uzņēmumu apvienošanu esošajā akcionāru sastāvā. Tādā gadījumā apvienotajā uzņēmumā "TeliaSonera" iegūtu 54% daļu, bet valsts - 46% no kapitāla.

Piedāvājuma termiņš ir līdz 22.februārim, bet skandināvi gatavi pagaidīt.

Latvijas Televīzijai "Telia Sonera" skaidroja: "Mūsu saņemtajā atbildē ir teikts, ka šī jautājuma risināšana būs uzticēta jaunajai valdībai. Mēs apzināmies, ka tādējādi tas var prasīt  vairāk laika, nekā sākotnēji plānots. Mēs par to esam akcentējuši arī savā vēstulē. Tai pašā laikā mēs ceram sagaidīt atbildi no jaunās valdības tik ātri, cik vien iespējams."

Iepriekš ZZS politiķis Augusts Brigmanis, kura vadītajā pieprasījumu komisijā skatīja "Telia Sonera" piedāvājumu, atzina, ka šis jautājums būs viens no tiem, kas jāapspriež koalīcijas veidošanas laikā. Kad to varēs atrisināt, skaidrības nav.

Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa ("Vienotība") atklāja: "Koalīcijā par to nav runāts un tas nav bijis dienas kārtībā un nav apspriests arī "Vienotībā". Savukārt Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK) Gaidis Bērziņš norāda: "Runāts ir, bet konkrēta vienota viedokļa nav. Jautājums tiek cilāts. Manā izpratnē šis ir biznesa jautājums, taču, ja raugāmies no valstisko interešu nodrošināšanas, ja biznesa interesēs notiek uzņēmuima apvienošana, tad valstij jāsaglabā kontrolpakete."

Labklājības ministrs, nākamais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) stāsta: "Pirmkārt, koalīcijā par to nav runāts, vismaz es neemu bijis klāt. Jāizvērtē - apvienot vai nē. Darba grupā ir trīs ministri. Acīmredzot ministriem tas ir jādara."

Vai piekrist kādam no "Telia Sonera" piedāvājumiem, izvairīga ir arī ekonomikas ministre un nākamā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS): "Tas ir viens no jaunās valdības uzdevumiem - pieņemt lēmumu. Manuprāt, laba atbilde ir gan jā, gan nē, ja tā ir labi izsvērta. Šobrīd valdībai nav pietiekami daudz informācijas, lai pieņemtu objektīvu lēmumu." Lai arī šis jautājums jau vairākus gadus ir bijis dienas kārtībā, Dana Reizniece-Ozola saka: "Ir jau gan, bet nav noslēpums, ka pirms dažiem mēnešiem es rosināju šo analīzi veikt. Valdības lēmums bija sagaidīt "Telia Sonera" atbildi. Šobrīd ir valdības maiņa, "Telia Sonera" savu piedāvājumu ir izteikusi, bet atlikt vairs nevar."

Arī nākamais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") neslēpj - "Lattelecom" un LMT nākotne nav nākamās valdības darbu augšgalā: "Jāvērtē tirgus aspekti, vai notikumi saglabās pietiekami lielu konkurenci tirgū. Jāizvērtē arī citas lietas. Ko es gribu noteikti teikt, tas būs valdības kolektīvs lēmums. Nevis viena ministra risinājums."

Viedokļi par uzņēmumu apvienošanu bijuši dažādi. "Lattelecom" vadība to aizstāv, norādot, ka tas ļautu uzņēmumiem ietaupīt izmaksas, tikmēr Konkurences padome brīdina par supermonopola izveidi. Viens gan ir skaidrs - vilcināšanās līdz šim abiem uzņēmumam bijusi negatīva. "Gaisā pakārtā" jautājuma dēļ to tirgus vērtība ir kritusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti