„Nav citu risinājumu kā tiesiskās aizsardzības plāns (..), cita risinājuma nav,” uzsvēra padomes loceklis Andris Deniņš.
Padomes locekļi noraidīja iespēju, ka valsts vai kāds cits varētu pārņemt uzņēmuma vadību. „Tikko būs ienācis svešs administrators, varam izslēgt gaismu,” akcentēja Deniņš.
„Kur tad valstij ir tā komanda?” retoriski vaicāja Vilnītis, taujājot, vai valsts rīcībā ir speciālisti, kuri varētu stabilizēt uzņēmumu. Viņš gan atzina, ka arī „Liepājas metalurgā” ir vajadzīga jauna speciālistu maiņa.
Padomes locekļi norādīja, ka „Liepājas metalurgu” var glābt tikai kreditori, veicot akciju pārdali.
Deniņš un Vilnītis arī neskopojās ar pārmetumiem konsultantu uzņēmumam „Prudentia” un auditoru kompānijai „Ernst&Young”. Pirmā mērķis bijis destabilizēt „Liepājas metalurga” prestižu, savukārt otrie nevarēja tik ātri izveidot kvalitatīvu auditu, lai gūtu visaptveroši skaidrību.
Vienlaikus padomes locekļi pauda, ka ir iespējams glābt uzņēmumu. „Ja mēs apsēžamies pie galda un nespēlējam politiskās spēles, tad „Metalurgu” var pacelt, ja mēs spēlējam politiskās spēles, tad diemžēl, nē,” norādīja Deniņš. Padomes locekļi arī kritizēja otrdien notikušās kratīšanas uzņēmumā.
„Liepājas metalurgs” jau vairākus mēnešus cīnās ar finansiālām problēmām. Uzņēmuma atgūšanos kavē akcionāru nesaskaņas, kas neļauj nonākt pie vienota uzņēmuma glābšanas mehānisma. Strādnieku nākotne patlaban ir nezināma, taču jau aprīlī Nodarbinātības valsts aģentūrā pirmie no tiem reģistrējās kā bezdarbnieki.
