Sadaļas Sadaļas

LM nākamā gada prioritātēm prasīs papildu 76,5 miljonus eiro

Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2022.gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 76,5 miljoni eiro, taču, tā kā atsevišķi pasākumi paredz arī ieņēmumu samazinājumu, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 105,5 miljonu eiro apmērā, informēja Labklājības ministrija (LM).

Prioritāro pasākumu sarakstā kā pirmā minēta atalgojuma paaugstināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (9,8 miljoni eiro), mērķdotācijas sociālo darbinieku atlīdzības palielināšanai (2,5 miljoni eiro) un pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 500 eiro mēnesī (330 eiro vietā).

Aptuveni 10,3 miljoni eiro plānoti ienākumu palielināšanai pensionāriem 2022. gadā. Lai sekmētu nabadzības riska mazināšanos pensiju saņēmējiem, Labklājības ministrija piedāvā pakāpenisku piemaksu atjaunošanu laikā no 2022. līdz 2040. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2039. gadam.

Tāpat plānots no 2022. gada vecuma pensijai vai tās daļai, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, indeksācijā piemērot 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem pensijām, kas aprēķinātas par apdrošināšanas stāžu 35 gadi un vairāk, kā arī pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos (līdzšinējo 60% vietā).

Ministrija arī piedāvā, ka turpmāk pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinātu par ģimenes valsts pabalsta apmēru, apgādnieka zaudējuma pensiju un citiem ienākumiem. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, turpmāk samazinātu tikai par uzturlīdzekļu apmēru, kas tiek izmaksāts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Vairāku prioritāšu ieviešanu nosaka Saeimā un valdībā jau apstiprināts normatīvais regulējums un plānošanas dokumenti, piemēram, Bāriņtiesu likumā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai paredzētā jaunā funkcija – bāriņtiesu funkcionālā padotība, Civilprocesa likumā paredzētās tiesības tiesai vai tiesnesim pieņemt lēmumu par pienākumu vardarbības veicējam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai u.c. iniciatīvas.

Virkne prioritāšu paredz sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanu (46 miljoni eiro), t.sk. plašāku tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes traucējumiem un personām ar redzes traucējumiem, kā arī personām, kas cietušas no vardarbības.

Gandrīz 14 miljoni eiro plānoti valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšanai, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, darba devējs apmaksā no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazā kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darba nespējas dienas līdz 8. darba nespējas dienai. Savukārt, sākot no 2023. gada 1. janvāra, darba devēja apmaksas periods samazinās vēl par 2 dienām, un turpmāk darba devējs slimības naudu maksātu par periodu no 2. dienas līdz darba nespējas 6. dienai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt