Akcionāri - Zaharjins, Segals un Kirovs Lipmans - ir ierauti savstarpējos tiesas procesos. Akcijas, kuras vajadzēja atdot valstij, lai tālāk pārdotu investoriem, ir apķīlātas un arestētas. Valdības konsultants „Prudentia” gan norāda - akciju apķīlāšana apgrūtinot investoru piesaisti, taču to neizslēdz. Tāpēc sarunas turpinās. Būtiska gan esot pašreizējo akcionāru skaidri izteikta vēlme ļaut uzņēmumā ienākt vēl kādam. Taču tādas īsti neesot. „Tas ir ļoti skumji un arī bezatbildīgi no viņu puses. Un no šīs akcionāru bezdarbības vai atsevišķos gadījumos pat pretdarbības valdība arī, protams, nav pārmēru motivēta aktīvas darbības no savas puses veikt,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Arī Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš otrdien bija uzaicināts uz valdības sēdi, sacīja, ka tieši esošo akcionāru rīcība šobrīd visvairāk ietekmē situāciju uzņēmumā. „Tas ir ļoti liels risks - ja viņi nepieņemsies prātā, tad tas ļoti traucēs uzņēmuma atveseļošanu,” norāda Sesks.
Runa esot par visiem trim akcionāriem. Sesks jau vairākkārt esot mēģinājis puses samierināt. Taču tagad attiecības saasinājušās no jauna. Liepājas mērs skaidro - katram padomā savs investors.
Paši akcionāri gan vienmēr uzsvēruši, ka grib glābt uzņēmumu. Un arī šoreiz Zaharjins pat izplatīja paziņojumu presei, kurā norādīja - drīzāk Ekonomikas policija un atsevišķi valdības locekļi traucējot rīkoties un darbojas Lipmana interesēs.
Tikmēr strīdi draud ar to, ka beigās iesaistīties nevarēs neviens investors. Laika vairs nav daudz. Tiesiskās aizsardzības plānam jābūt apstiprinātam 26. jūlijā un, ja tas nenotiks, tālāk iespējami divi scenāriji. „Tas nozīmē, ka kreditoru vairākums var balsot par termiņa pagarināšanu vēl uz vienu mēnesi, ja šāds pasākums nenotiek, tad diemžēl viens no scenārijiem ir maksātnespēja,” prognozē „Prudentia Advisers” asociētais direktors Ivars Pinkulis.
Iespējamai maksātnespējai Liepājas pilsēta un arī valdība sākusi gatavoties. Jau 18. jūnijā valdībā tika apstiprināts krīzes risināšanas plāns. Uzņēmuma iespējamā likvidēšana nozīmētu vairāk nekā 2000 jaunu bezdarbnieku pilsētā, kā arī mazākus nodokļu ieņēmumus gan pašvaldībai, gan valstij.
Sesks norāda - tas būtu trieciens, taču vieta arī tukša nepalikšot. Tikšot paplašināti industriālie parki, kur varētu sākt darboties jauni uzņēmumi. Tas, ka investoriem interese par Liepāju esot, pēc Ulda Seska teiktā apliecina jauna tekstiluzņēmuma ienākšana. „Liepājas metalurga” darbiniekiem ar valsts atbalstu savukārt tiktu nodrošināta pārkvalifikācija.
