Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis ir summa, kura mēnesī būtu jāsaņem katram Latvijas iedzīvotājam. Ja paša ienākumi ir mazāki, trūkstošais jāpiemaksā pašvaldībai. 2003. gadā, kad šo līmeni ieviesa, tas bija 21 lats jeb 30 eiro. 17 gadu laikā summa pieaugusi līdz 64 eiro mēnesī, bet diskusijas par nepieciešamību to vēl ievērojami palielināt uzjundī regulāri.
Tagad diskusija pārcēlusies uz Satversmes tiesu. Pieteikumu par to, ka pašreizējais minimālā garantētā ienākuma apmērs neatbilst valsts pamatlikumam, tiesā iesniedzis tiesībsargs. "Vai valdība, nosakot GMI apmēru, ir izvērtējusi to, ka šī lieluma mērķis ir cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšana?" tā Jansons.
Šādu jautājumu tiesas pirmajā dienā uzdeva tiesībsargs, uzsverot – no visām cilvēka pamatvajadzībām, kas valstij jānodrošina, ar 64 eiro mēnesī nepietiek pat pārtikai. Tiesībsargs arī kritizē valdību par to, ka GMI līmenis balstīts nevis aprēķinos, bet ir kompromiss starp Ministru kabinetu, kas šo līmeni nosaka, un pašvaldībām, kam pabalsts jāmaksā.
"Jābūt balstītam pētījumos un pierādījumos, nevis vienkārši pēc atlikuma principa, politiski vienojoties, nosakām kaut kādu izdomātu skaitli, jo citādi nevarēja vienoties," tā Jansons.
Arī pats tiesībsargs pieteikumā nav norādījis ne vēlamo aprēķināšanas metodi, ne optimālo summu, bet līdzās citiem datiem minējis, piemēram, Pasaules Bankas aprēķinus, ka Latvijas valstij trūcīgākajiem iedzīvotājiem būtu jānodrošina 594 eiro mēnesī, kas ievērojami pārsniedz minimālo algu. Tas izbrīnīja tiesu.
"Vai šiem cilvēkiem, kas ir ievērojama daļa, nezudīs motivācija iesaistīties darbā un gūt pastāvīgus ienākumus? Tā vietā taču varētu 590 eiro saņemt no valsts un nedarīt neko," pauda Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš. Tiesībsargs uz to atbildēja, ka arī minimālās algas apmērs Latvijā ir neadekvāts.
"Minimālā alga, ko saņem normālu, pilnu laiku nodarbinātais, pēc nodokļiem ir uz trūcīguma sliekšņa, tā tas ir atbilstoši "Eurostat" aprēķiniem," akcentēja Jansons.
Valdības pārstāve tiesā atzina, ka līdz šim ar garantētā ienākumu līmeņa aprēķināšanas metodi tiešām bijušas problēmas, bet tagad tā ir izstrādāta. Viņa arī aicināja tiesu ņemt vērā, ka bez garantētā ienākuma valsts un pašvaldības trūcīgākajiem iedzīvotājiem piedāvā arī citus pabalstus un atbalsta pasākumus.
"Atbrīvojums no pacientu iemaksas, samazināts maksājums par elektroenerģiju, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, bezmaksas valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, kā arī atviegloti nosacījumi pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu saņemšanā," teica Ministru kabineta pārstāve Elīna Celmiņa.
Pagājušajā gadā, lai sasniegtu garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas tobrīd vēl bija 53 eiro, pašvaldības piemaksāja vairāk nekā 17 tūkstošiem iedzīvotāju, kopumā iztērējot 4,7 miljonus eiro.
Labklājības ministrija aicinājusi pašvaldības piekrist palielināt minimālo ienākumu līmeni vēl līdz 80 eiro, tomēr nesekmīgi. "Vienošanās nav, lai gan no viņu puses izskanēja, ka viņi piekrīt, ka būtu jāceļ GMI līmenis, bet vienošanās nav," atzina labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").
Ministre gan atzīst, ka arī ar 80 eiro tik un tā būtu par maz, bet konkrētu summu, kādam vajadzētu būt garantētajam minimālo ienākumu līmenim, nesauc.
"Šis pabalsts ir cilvēkam, lai arī tomēr viņu kaut kā motivētu atgriezties darba tirgū, jo, protams, cilvēkam sava labklājība ir jānopelna iesaistoties darba tirgū, tas nevar būt tāds pabalsts, kas ir mūžīgi, bet tikai solis un palīdzība, lai tiktu ārā no bedres. Lai Satversmes tiesa lemj! Un, ja tā būs kāda noteikta summa, tā būs, protams, jānodrošina bez jebkādiem variantiem," pauda Petraviča.
