LLKC: Plūdu skartajos reģionos nav novākti graudaugi un dārzeņi vairāk nekā 100 000 ha platībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili nav novākti dārzeņi un graudaugi vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru (ha) platībā. Par to liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) teritoriju apsekojumi, liecina centra informācija.

Vislielākā nenovākto graudaugu – ziemāju un vasarāju – platība pašlaik ir Daugavpils pusē – 14 730 tūkst./ha, Krāslavas novadā – 13 120 tūkst./ha, Balvu novadā – 12 040 tūkst./ha, Rēzeknes novadā – 11 819 tūkst./ha, Preiļu novadā – 11 532 tūkst/.ha, Madonas novadā – 10 562 tūkst./ha.

Savukārt kopējās nenovākto dārzeņu platības plūdu skartajā teritorijās ir 62 hektāri, kartupeļi – 301 ha, griķi, zirņi, pupas, kukurūza – 8492 ha.

No plūdu skartajām teritorijām apdrošināti mazāk nekā 5% sējumu platību.

LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka norāda, ka Preiļu pusē novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana. Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi.

Arī lopkopji vēl nav savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība - zudusi.

LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova klāsta, ka šajā reģionā līdz lielajām lietavām paguva novākt agrīnākās ziemas kviešu šķirnes, un ražas esot labas. Lielai daļai saimniecību visi ziemas kvieši gan vēl nav nokulti un vasarāju kulšana vispār nav sākta.

Plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atzīst: situācija ir sarežģīta visu nozaru saimniecībās šajos reģionos, tādēļ lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir pareizs.

"Tas zemniekam atvieglos saistību kārtošanu ar Lauku atbalsta dienestu un dažādiem finansētājiem. Zaudējumu summas mērāmas vairākos miljonos eiro. Valdība pašlaik lemj, kā kompensēt ieguldījumus laukaugos un kādi būs kompensāciju apjomi. Domāju, katru situāciju analizēs individuāli.

Jādomā par riska fondu iedzīvināšanu, kas ļautu apdrošināt arī dārzeņu platības. Šobrīd šādas iespējas nav, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura šādu risinājumu nepiedāvā," atzina LLKC vadītājs.

Tikmēr Zemgalē un Kurzemē augustā veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina, ka siltais augusta sākums ļāvis ziemājus novākt bez īpašas aizķeršanās, ko nav ietekmējusi arī par 5-7 dienām vēlāk sākusies augu veģetācija.

Vidējās ziemas rapša ražas šajos reģionos bija robežās no 2,8 - Kurzemē līdz 3,2 t/ha Zemgalē. Graudaugiem ražas prognozes vasarā izrādījās pieticīgākas, nekā saimnieki patiesībā nokūla. Lielākus apjomus nodrošināja ievērojamais graudu rupjums, kas bija krietni vien lielāks nekā iepriekšējos gados.

Vasaras miežu kulšana Kurzemē un Zemgalē jau sākusies, savukārt vasaras kviešiem pašlaik gatavas tikai agrākās šķirnes. Vasaras rapsis kuļams būs tikai septembra sākumā. Kurzemē un Zemgalē ziemas rapsis apsēts plānotā apjomā. Daži lauki gaida nokrišņus, lai sadīgtu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 29. augustā, Latgales plūdu dēļ izsludināja ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Latgalē, kā arī vairākos novados Vidzemē un Zemgalē.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti