Šobrīd Līvānos ir divas azartspēļu zāles, kuras skar Līvānu novada domes apstiprinātais lokālplānojums. Tajā lielai daļai pilsētas teritorijas noteikts sabiedriskā centra statuss, kur aizliegtas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas. Iepriekš domes deputāti vairākkārt ir lēmuši neizsniegt atļaujas jaunu spēļu zāļu atvēršanai, bet vietvaras tālākais mērķis ir ierobežot arī jau esošo azartspēļu rūpalu. Jau iepriekš ir veikta iedzīvotāju aptauja, kurā vairāk nekā 96% respondentu iebilda pret jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanu Līvānu novadā.
“Sākot jautājumu pētīt, sapratām, ka laikam citu iespēju, kā ierobežot, nav. Vienīgā iespēja, instruments, kas ir mūsu rokās, ir teritorijas plānojums. Mums bija iespēja veidot lokālplānojumu, kas skartu tieši pilsētas sabiedrisko centru,” pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle.
Dokuments vēl jāsaskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Ja to atbalstīs, tad pilsētas sabiedriskajā centrā būs aizliegta jaunu spēļu zāļu atvēršana, savukārt esošajām spēļu zālēm būs piecu gadu pārejas periods, kura laikā tām būs jāpamet sabiedriskais centrs.
Pilsētas iedzīvotāji ar risinājumu ir apmierināti.
“Nav vajadzīgas mums spēļu zāles. Es saprotu, ka nodokļi no viņām ienāk, bet cilvēki izmisumā krīt, ņem kredītus un ģimenes posta,” izteicās līvāniete Anna. Arī Dace piekrita: “Noteikti lai aizliegtas būtu, obligāti!”
Savukārt neizpratnē ir Latvijas Spēļu biznesa asociācija.
“Mums nav skaidrs, kas ir tas mērķis, ierobežojot tieši Līvānu teritorijā, ko ar to grib sasniegt. Mēs neesam bijuši iesaistīti diskusijās, ir pašvaldības, kuras mūs ir iesaistījušas diskusijās. Jā, mums ir savs viedoklis, pašvaldībām – savs viedoklis, bet vismaz ir dialogs. Šajā gadījumā dialogs ir izpalicis,” uzsvēra asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Neskaidrību ievieš esošā kārtība, ka nozari regulē gan valsts, gan pašvaldības.
“Mums kā nozarei ir svarīgi saprast ilgtermiņā, kādi ir spēles noteikumi, jo ir diezgan absurda situācija, ja valsts ir tā, kura pasaka – jūs to varat darīt, pašvaldības pasaka – nē, jūs to nevarat darīt,” sacīja Vērzemnieks.
Viņš pauda cerību, ka skaidrību radīs Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes, kas šobrīd vēl ir tapšanas procesā.
Līvānos esošo azartspēļu uzņēmumu viedokli neizdevās noskaidrot, viens no tiem sniedza vien īsu atbildi e-pasta vēstulē: “Uzskatām, ka jebkādi grozījumi esošajos teritorijas plānojumos būtu pieņemami tikai pēc reģionālās reformas pabeigšanas”. Ja lēmumu par lokālplānojumu nepārsūdzēs un tiks saņemts ministrijas atbalsts, tad tas stāsies spēkā nākamā gada pavasarī.
