Pirmdien «Liepājas metalurga» akcionāri pārvēlēja uzņēmuma padomi, kurā darbu turpinās līdzšinējie padomes locekļi Guntis Vilnītis un Kirovs Lipmans, bet no jauna ievēlēts LM galvenais inženieris Egils Kupšis, uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica, kā arī juristi Ainars Kreics un Genādijs Atujevs. Savukārt viens no lielākajiem akcionāriem Sergejs Zaharjins un Aleksejs Zaharjins, kā arī Andris Deniņš un Māris Pomerancis darbu padomē neturpinās. Zaharjini bija lūguši padomi pārvēlēt, jo viņiem piemērots drošības līdzeklis - amata pienākuma pildīšanas ierobežojumi.
Pēc jaunas padomes ievēlēšanas tika pieņemts lēmumu sasaukt sapulci jau tajā pašā dienā.
Lipmans pirmdien gan nepiedalījās akcionāru sapulcē un nav varējis piedalīties padomes sanāksmē. Reaģējot uz to, Lipmans nolēma atstāt jaunievēlēto padomi. Latvijas Radio Lipmans skaidro, ka nespēj šādā padomē strādāt. „Nebija paredzēts dienas kārtībā padomes pārvēlēšana. Nebija paredzēts. Nav likumīgi (..) Jūs paskatieties, kādi cilvēki strādā padomē? Visi saistīti ar bankrotējušo rūpnīcu. Galvenais ekonomists, galvenais inženieris un juriste, kas aizstāv galveno vainīgo - Zaharjinu. Kā es varu strādāt šādā padomē?” pauda Lipmans.
Arī Latvijas Televīzijai Lipmans pauda savas sajūtas par notikušo. „Protams, es biju šokēts, ka padomē piedāvāja cilvēkus, kas personīgi atbild par šo situāciju, kas izveidojās uz šo dienu: tā ir finanšu direktore, tas ir galvenais inženieris un plus vēl divi juristi, kas apkalpo Zaharjina kungu. Kā var strādāt tādā padomē? (..) Obligāti vajadzēja iekļaut no Finanšu ministrijas, no Ekonomikas ministrijas,” teica Lipmans.
Par padomes priekšsēdētāju ievēlētais Guntis Vilnītis Latvijas Radio skaidroja, ka padome varot strādāt arī piecu cilvēku sastāvā, bez Lipmana, tajā pat laikā vēl būšot jākonsultējas ar juristu. Vilnītis izteicās, ka pašlaik būtiska nozīme ir tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei un saskaņošanai, kura ietvaros "Metalurga" darbinieki saglabātu darbu, valsts neuzņemtos papildus saistības, bet uzņēmumam atrastos investors:” Ir pietiekoši daudz vēl neatbildētu jautājumu. Piemēram, pagājušās ceturtdienas pēdējais lēmums, kad valsts pārņēma „UniCredit S.p.A” (47 414 711 LS) parādu saistības. Tā bija jauna situācija potenciālajam investoram.”
Jurists un padomes loceklis Ainars Kreics uzskata, ka kreditoriem pietrūcis laika izvērtēt tiesiskās aizsardzības plānu. ”Tas, ka tur nepieciešami uzlabojumi, visi piekrīt, gan plāna izstrādātāji, gan kreditori. Jautājums par to, ko katra puse tur grib redzēt. Es domāju, ka nav nepārvaramu pretrunu šobrīd starp kreditoriem un plāna izstrādātājiem,” pauda Kreics.
Savukārt LM lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins atzīst, ka ir izsaukts uz nopratināšanu. „Esmu izsaukts uz nopratināšanu saistībā ar draudiem vienam no akcionāriem. Tas ir pilnīgs marasms, taču es ieradīšos kopā ar savu advokātu,” saka Zaharjins.
Viņš uzskata, lai arī viņa un Segalam piederošas akcijas kopumā vairāk nekā 70 % tagad ir arestētas, viņi ir vienīgie, ar kuriem runās potenciālie investori. Pagaidām atlicis pierunāt kreditorus, Valsts kasi, „Citadeles” banku un „SEB Banku” piekrist uzņēmuma piedāvātajam tiesiskās aizsardzības plāna variantam un kreditoriem iedot vēl naudu, lai uzņēmums atsāktu darbību.
Tikmēr strādnieki uzsver, ka runa nav tikai par trim akcionāriem, bet arī strādniekiem. „Mēs gribam atgādināt, ka nav tikai akcionāru ķilda. Ir vēl 2000 darbinieku, kas cer, ka "Metalurgs" atsāks strādāt,” saka LM arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. Viņam piebalso strādnieks Igors. „Gribu zināt, vai rūpnīca sāks strādāt. Cerība vēl ir – tā, kā sāka, mirst pēdējā,” saka Igors.
Darbinieki ir vienlīdz neapmierināti gan ar vadības nespēju izbeigt savstarspējos strīdus, gan ar valdības pārstāvju attieksmi.
„Lūk arī finanšu ministra paziņojums, ka nestrādājošs "Liepājas metalurgs" palīdzēja mums izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā,” kāds no strādniekiem uzrunā saka kolēģiem.
Pašlaik saistībā ar Limpana lēmumu tiekot sagatavoti dokumenti, kurus paredzēts pirmdien iesniegt Uzņēmumu reģistrā un „Liepājas metalurga” valdei.
Saskaņā ar Komerclikumu, gadījumā, ja vismaz viens no padomes locekļiem atstāj amatu vai arī tiek no tā atsaukts, padome vairs nav rīcībspējīga un ir jāievēl jauna uzņēmuma padome.
