Labrīt

"Redzējām, kā viņi pārbrauc pāri mašīnai ar cilvēkiem". Ukrainas kara bēgļu pieredze

Labrīt

Znotiņa: Latvijas pieredze palīdz nepieļaut pret Krieviju ieviesto sankciju apiešanu

Tālis Linkaits: Sankciju īstā ietekme būs redzama mēneša laikā

Linkaits: Sliktākajā scenārijā dzelzceļa kravu pārvadājumi no Krievijas saruks par 85%

Sliktākajā scenārijā Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumi no Krievijas saruks par 85%. Tas, cik liela būs pret Krieviju piemēroto sankciju ietekme uz kravu pārvadājumiem, būs redzams mēneša laikā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”).

Raugoties uz kravu pārvadājumiem pa Latvijas dzelzceļu, pašlaik īsti nav redzama rietumvalstu ieviesto sankciju pret Krieviju ietekme. Februārī pat bijis neliels kravu apjoma pieaugums.

“Ir zināma inerce, ka esošās kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem. Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk šīs kravas dabūt ārā no Krievijas, Baltkrievijas un pa esošajiem kanāliem tās nogādāt līdz gala patērētājiem,” pastāstīja Linkaits.

Pret Krieviju ieviestās sankcijas stājas spēkā pakāpeniski.

Ministrs lēsa, ka ietekme uz Latvijas dzelzceļa saimniecību būs redzama aptuveni mēneša laikā. Tas attiecas uz akmeņoglēm, ģenerālkravām un importa kravām.

Tāpat mēneša laikā “Latvijas dzelzceļam” jāizstrādā attīstības scenāriji pārvadājumu jomā. Sliktākajā gadījumā jārēķinās ar “dzelzs priekškaru uz robežas starp Latviju un Krieviju”, kas savukārt varētu nozīmēt pārvadājumu samazinājumu par 82–85%, atklāja Linkaits.

Krievijas kravu tranzīts caur Latviju regulāri saruka pēdējo gadu laikā, vienlaikus šīs kravas veido lielāko daļu no visiem pārvadājumiem – 60%, kam seko Baltkrievija ar 27%, liecina 2020.gada dati. Savukārt pērn kopumā ar dzelzceļa transportu pagājušajā gadā pārvadāja 21,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 9,5% mazāk nekā 2020.gadā.

“Atbilstoši tam, kāds būs īstais scenārijs, “[Latvijas] dzelzceļš” organizēs darbinieku skaita  samazināšanu. Mūsu pašreizējā apņemšanās ir saglabāt esošo dzelzceļa tīklu tādu, kāds tas ir, tīri tehniskā kārtībā, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un lai nodrošinātu to kravu pārvadājumus, kuri tiks saglabāti,” pastāstīja ministrs, piebilstot, ka par dzelzceļa sistēmas nākotni būtu jādomā kopā ar Lietuvu un Igauniju.

Krievijas kravu apjoma sarukums ietekmēs arī Latvijas ostas, kur gan situācija varētu būt labāka nekā dzelzceļā. “Samainot dažādu preču saņēmējus un piegādātājus attiecībā uz tām kravām, kas mums pašlaik nāk no Krievijas un Baltkrievijas, Latvijas rūpniecībai un Latvijas tautsaimniecībai būs vajadzīgas izejvielas. Un tās varēs importēt arī caur Latvijas ostām,” skaidroja Linkaits.

Tiek lēsts, ka

Ventspils ostā kravu samazinājums varētu būt par divām trešdaļām, Rīgas ostā – par 45%, Liepājas ostā – kādiem padsmit procentiem.

Taujāts pret Krievijai piemēroto sankciju ietekmi uz Latvijas aviāciju, ministrs pastāstīja, ka pamatā cietēji būs Latvijas aviācijas dispečeri “Latvijas gaisa satiksmē”, jo līdz šim vadīts daudz tranzīta lidojumu uz Krieviju un Āzijas valstīm.

Kopumā aviācijas nozare pašlaik Eiropā atkopjas pēc Covid-19 pandēmijas radītajām sekām. “Pat, ja lidojumu skaits tieši no Latvijas varētu nedaudz samazināties Krievijas un Baltkrievijas virzienu dēļ, to ir iespējams kompensēt ar lidojumiem citos virzienos, kā arī lidojumiem no citām lidostām,” sacīja politiķis.

KONTEKSTS:

Pēc 24. februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu viens no galvenajiem instrumentiem, lai mēģinātu ietekmēt šīs valsts politiku, ir pret to ieviestās sankcijas. Šoreiz eksperti apgalvo – sankcijas ir jo īpaši spēcīgas, tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā karā aizvien nav apturēts. 

Sankciju pirmais trieciens tika radīts Krievijas banku un finanšu sektoram – vairāku Krievijas banku atslēgšanas no starptautiskā banku saziņas rīka SWIFT un Krievijas valsts rezervju iesaldēšana. Iesaldētas arī Krievijas valūtas rezerves. Tiek domāts arī par Krievijas eksportēto energoresursu sankcionēšanu – ASV lēma liegt naftas, gāzes un ogļu importu no Krievijas, bet Eiropas Savienība plāno atkarību no Krievijas gāzes šogad samazināt par divām trešdaļām.

Pusotras nedēļas laikā pēc kara sākuma Krievija kļuvusi par visvairāk sankciju saņēmušo valsti pasaulē, un valstis turpina noteikt arvien jaunas sankcijas, bet uzņēmumi paziņo par Krievijas tirgus boikotēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt