Ministrs norādīja, ka pašlaik tranzīta nozarē tiek meklētas kravas, kas varētu aizvietot Krievijas un Baltkrievijas kravas. "Ļoti intensīva sadarbība šobrīd ir ar Kazahstānu, Uzbekistānu, nekur nav pazudusi arī Ķīna. Protams, ka tur ir liels jautājums, kā tās kravas ies cauri Krievijai," sacīja Linkaits.
"Mēs jau pēdējos gadus esam norādījuši ostas uzņēmējiem, ka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju ir augsta riska bizness, kas ir jāvērtē. Šādās situācijās, kad sākās karš, protams, ka svarīga ir drošība, arī ekonomiskā drošība," uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja, ka ieviestais sankciju režīms liek ostai un visai nozarei mainīties, un vienlaikus piebilda, ka tas neesot iespējams ātri, bet pārmaiņas ir iespējamas.
"Pirmkārt, tā ir racionālāka ostu teritoriju izmantošana. Mēs kopā ar uzņēmējiem, kas strādā ostās, runājam par industriālo darbību veikšanu, industriālo teritoriju attīstību, strādājam pie saules paneļu izvietošanas ostu teritorijās un citas pievienotās vērtības radīšanas," skaidroja Linkaits.
Linkaits gan vērtēja, ka pilnā mērā kompensēt tranzīta kritumu no Krievijas un Baltkrievijas nebūs iespējams, jo Krievija un Baltkrievija sastāda lielāko daļu no tranzīta kravām. "Bet, ja runājam par Kazahastānu, tad šobrīd redzam aktīvi Kazahastānas ogles, tas jau ir produkts, kas praktiski no pagājušā gada rudens ir Latvijā," piebilda ministrs.
Viņš norādīja, ka kravas, ko Kazahastāna veda cauri Sanktpēterburgas ostām, pašlaik ir pārliktas uz Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā, tad redzēsim, vai visas tās norunas, kas ir bijušas, īstenojas," sacīja Linkaits.
