Ministrs atkārtoti noraidīja bažas, kas bija radušās pēc Igaunijas ministra paziņojuma par “Rail Baltica” projekta neturpināšanu. Tās esot Igaunijas iekšpolitiskās diskusijas.
"Vispirms es gribētu apliecināt, ka “Rail Baltica” projekts kā tāds virzās uz priekšu atbilstoši grafikam un visi darbi, kas mums Latvijas teritorijā jādara, notiek. Un 2020. gada nogalē sāksim būvniecības darbus Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Nupat izsludināta otrā kārta par Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas būvniecību, notiek projektēšana visā trasē. Darbi kā tādi notiek,” sacīja Linkaits.
Tāpat iepriekš problēmas radīja arī "Rail Baltica" projekta pārvaldība. Ministrs pastāstīja par zināmu progresu tajā: “Kas attiecas uz pārvaldības modeļiem, katra valsts ir paspērusi pussolīti uz priekšu, esams saskaņojuši kopīgo redzējumu par to, kādam ideālā variantā būtu jāizskatās “Rail Baltica” pārvaldības modelim. Vai tas apmierinās Eiropas Komisiju, grūti pašlaik pateikt.
Katrai valstij noteikti savi termiņi projektēšanas darbiem, un gan Igaunija, gan Latvija, gan Lietuva šos termiņus ievēro.
Tās diskusijas, kas notiek Igaunijā, ir iekšpolitiskas un īsti neattiecas uz projekta virzību".
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
