Viņš skaidroja, ka pārlidojumu skaits virzienā no Eiropas uz Krieviju un Āziju ir samazinājies par apmēram 75–80%. Tādējādi no visa aviācijas bloka LGS un aviodispečeri ir tie, kurus šī situācija skar visvairāk, un viņiem būs nepieciešama palīdzība.

"Tie, kuri interesējās un skatās "Flyradar", brīnās, kā var būt, ka uz Krieviju lidmašīnas tomēr lido. Taču tās ir citu valstu aviokompānijas – turki, ēģiptieši, serbi, Āzijas valstis, kas turpina šajā virzienā lidot," skaidroja Linkaits, piebilstot, ka apjoms ir samazinājies ļoti būtiski, un tas kopumā LGS ieņēmumus var samazināt par 20–25%. 

Viņš arī minēja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām skatīsies, kā var atbalstīt LGS.

Jautāts, vai ir kāds veids, kā atjaunot pārlidojumus pār Latviju, ministrs uzsvēra, ka nav iespējams piespiest nevienu lidmašīnu lidot tieši pāri Latvijai. "Tās iespējas, kas mums ir, izmantojam. Mēs esam viena no lētākajām gaisa telpām, līdz ar to ekonomiskais faktors strādā, bet ģeogrāfiju mainīt nevaram. Vienīgais iepriecinājums, ka somi tagad uz Āziju lido pāri Latvijai," teica Linkaits.

Jau ziņots, ka LGS pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 19,223 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,7% vairāk nekā 2020. gadā, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās 2,4 reizes – līdz 3,154 miljoniem eiro.

LGS pērn apkalpoja 168 669 lidojumus, kas ir par 25,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 44,2% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Ieņēmumi no aeronavigācijas pakalpojumiem pērn veidoja 95,2% no LGS apgrozījuma.

LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.