Briselē aizkulišu cīņās par transporta projektiem paredzētās naudas sadalīšanu Baltijas valstis uzstāj, ka „Rail Baltica” netieši atvēlētie līdzekļi būtu jāsaglabā saskaņā ar vasarā panākto vienošanos starp Eiropas Savienības valstu premjeriem un prezidentiem. Tomēr Eiropas Parlamenta sarunveži turpina uzstāt, ka ir nepieciešama plašāka konkurence.
Ministrs Linkaits skaidroja, ka šīs sarunas neietekmē pašlaik projektā notiekošos darbus. Sarunas ir par finansējumu nākamajiem septiņiem gadiem.
Vienlaikus viņš norādīja, ka jau pašlaik “Rail Baltica” projektu finansē, piedaloties konkursos par atbalstu. “Visus līdzekļus mēs saņemam pa kārtām, piedaloties un uzrādot konkrētus darbus finansētājam. Tas nozīmē, ka mums ir svarīgi parādīt progresu pašu mājās. Parādīt to, ka mēs šo projektu īstenojam integrētā veidā sadarbībā ar trīs Baltijas valstīm, un tad mēs šos līdzekļus saņemam.
Protams, mēs būtu priecīgāki, ja būtu iezīmēta aploksne ar konkrētu finansējumu. Tad mēs visus darbu darītu ar lielāku pārliecību,” sacīja Linkaits.
Taču projektu īsteno pa fāzēm, un arī būvniecība notiek kārtās. Piemēram, Rīgas Centrālajā stacijā ir paredzētas četras kārtas, no kurām finansējums ir garantēts divām kārtām.
Ja rastos sarežģījumi ar finansējuma piesaisti, ministrs pieļāva, ka projekts varētu ieilgt. “Piemēram, būvniecības ziņā mēs paredzam, ka pirmā būvniecība būs no Lietuvas robežas puses Rīgas virzienā. Ja tagad ir paredzēts, ka visa trase ir jāuzceļ līdz 2026. gadam, tad mēs varētu pieņemt, ka kāds posms Igaunijas virzienā netiek pabeigts šajā termiņā,” sacīja politiķis.
KONTEKSTS:
Baltijas valstu premjeri draudējuši bloķēt Eiropas ekonomikas atlabšanas plāna apstiprināšanu gadījumā, ja dzelzceļa projektam „Rail Baltica” netiks rezervēts paredzētais finansējums. Tomēr Eiropas Parlamenta sarunvedēji turpina uzstāt, ka nauda transporta projektiem būtu jāsadala atklātā konkursā, nevis jau iepriekš jārezervē kādam atsevišķam projektam.
