Satiksmes ministrijas pārraudzītajā saimniecībā nākamgad plānots par 7,2 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Vairums ministrijas plānoto izdevumu būs autoceļu uzturēšanai un remontdarbiem, bet šim mērķim būs apmēram par 70 miljoniem eiro mazāk nekā pērn - nebūs treknie, bet liesie gadi.
„Autoceļu tīkls mums ir gan ceļi, gan neceļi. Ir ļoti daudz grants ceļu. Tā ir mūsu un Igaunijas īpatnība, ja salīdzina ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī ceļu blīvums un kopgarums uz vienu iedzīvotāju ir divreiz lielāks nekā Dānijā," situāciju raksturoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Nākamajā gadā darbi turpināsies uz ceļiem 391 kilometrā par valsts budžeta līdzekļiem. Eiropas fondu līdzekļi šim periodam ceļu būvē teju iztērēti, bet vēl pietiks 94 kilometru ceļu remontiem. Reģionālajos ceļos turpmākajos trīs gados plānoti tikai uzturēšanas darbi, bet tam paredzēts par 8 miljoniem mazāk nekā šogad. Savukārt uz galvenajiem autoceļiem nākamgad noslēgsies darbi Sēnītes posmā un uz Jūrmalas šosejas.
Vienlaikus top jauns plāns veloinfrastruktūras attīstībai. "Šī gada laika mums jāpabeidz velosatiksmes plāna izstrāde, aptverot visu valsts teritoriju. Protams, tā ir liela problēma, ņemot vērā, ka infrastruktūra, sevišķi gar valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, ir nepietiekama. Mēs sadarbojamies ar pašvaldībām un piedāvājam 50/50 apdzīvotās vietās finansēt jaunu infrastruktūru velosipēdistu un gājēju drošībai. Tam nākamajā gadā esam rezervējuši 1 miljonu eiro," skaidroja ''Latvijas Valsts ceļu'' vadītājs Jānis Lange.
Jāpiebilst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas ietvaros plāno no 2021. līdz 2024. gadam prasīt budžetā 300 miljonus eiro reģionālo ceļu sakārtošanai uz jaunajiem administratīvajiem centriem. Linkaits Latvijas Radio apliecināja, ka abu ministriju redzējums pašlaik atšķiras, bet plāns būtu īstenojams atkarībā no piešķirtā finansējuma.
„Mūsu eksperti iedevuši savus priekšlikumus, kuri ceļi svarīgākie attiecībā un reģionālo reformu. VARAM ministram ir savs redzējums. Es domāju, ka nonāksim pie kopsaucēja. Cik es zinu, VARAM drīz nāks uz Ministru kabinetu tieši par šo jautājumu,” sacīja satiksmes ministrs.
Deputāte un labklājības ministre Ramona Petraviča no ''KPV LV'' tikmēr interesējās par lielo līdzmaksājumu sabiedriskā transporta uzturēšanai. Pašlaik biļešu cenas nenosedz pat pusi no izdevumiem par sabiedriskā transporta uzturēšanu – 54% jādotē no valsts budžeta. Tāda aina veidojas, ņemot vērā dotācijas maršrutos, ko izmanto daži pasažieri reisā, pastāstīja Latvijas Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš.
"Tie neapšaubāmi ir visi maršruti ar mazu apdzīvotību un lauku teritorijās, jo tur ir fiziski mazāk cilvēku, kas brauc ar autobusiem. Aizpildījums bieži vien ir 5, 6, 10 cilvēki reisā. Mums arvien vairāk autobusu ir mazas un vidējas ietilpības,” norādīja Godiņš.
Kopumā sabiedriskā transporta pakalpojuma kompensēšanai ir 62 miljoni eiro. Līdz 2021. gadam plānots pārskatīt sabiedriskā transporta maršrutu tīklu.
Savukārt deputāte Ļubova Švecova no ''Saskaņas'' interesējās par jauno elektrovilcienu iepirkuma norisi. Tam laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam rezervēti 256 miljoni eiro.
„Pirms slēgt līgumus, mēs pārjautājām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, pagaidām tas problēmas nav ieraudzījis. Ļoti labi, no 2022. gada vilcienus plānots piegādāt. Uzņēmums „Pasažieru vilciens” ir piesaistījis tehniskos ekspertus, kuri seko līdzi, lai visi sagatavošanas darbi un ražošana atbilstu līguma prasībām. Līgums ir diezgan šerps attiecībā uz piegādes termiņiem. Nekādas atlaides attiecībā uz piegādes termiņiem nebūs,” uzskata Linkaits.
Ministrs arī uzsver, ka nākamgad 69 miljonus eiro paredzēts ieguldīt "Rail Baltica" projekta īstenošanai un būvdarbus Rīgas dzelzceļa stacijā plānots sākt nākamā gada beigās.
