Dienas ziņas

Pieredzes apmaiņa bērnudārzos

Dienas ziņas

Speciālisti skaidro kā ātrāk atpazīt saslimšanas

Upeņu audzētāji apvienojas kooperatīvā

Limbažu upeņu audzētāji apvienojas kooperatīvā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Upeņu audzēšanu kā perspektīvu saredz arvien vairāk saimniecību. Tādēļ Limbažu pusē nodibināta upeņu audzētāju kooperatīvā sabiedrība. Tajā apvienojušās 13 bioloģiskās saimniecības, kas nu kopīgi meklēs labākos ogu realizācijas tirgus gan Latvijā, gan ārvalstīs. 

Viļķenes pagasta “Kalnlībiešos” upenes aug 10 hektāru platībā. Saimnieks Gundars Kārkliņš stāsta, lai arī laiks vēl nepastāvīgs, stādījumi mostas un arī saimniekiem salīdzinoši mierīgie ziemas mēneši beigušies. Līdz ar ikdienas darbiem, kooperatīva “Bio berries Latvia” izveide nu nesīs arī jaunus izaicinājumus. Tiek lēsts, ka šajā sezonā visas saimniecības kopā novāks ap 200 tonnām upeņu, un līdz ražas sākumam jāatrod izdevīgākie pārdošanas piedāvājumi.

"Vai nu svaigā veidā vai saldētas, kāds pircējs un kāds pieprasījums. Pirmkārt mēs varam ar kaut kādu apjomu jau šogad startēt, lielāku, nekā gaidīt, kad man, piemēram, būs 30 hektāri un citiem ar tāpat," teica SIA "Guka" īpašnieks Gundars Kārkliņš.

Viens no kooperatīva biedriem ir arī Viļķenes pagasta uzņēmums “Krogzeme”, kur pagājušajā vasarā saimniecībā bija sarīkota pirmā Upeņu diena, pulcējot negaidīti lielu interesentu skaitu. “Krogzemē” upeņu stādījumi ierīkoti 50 hektāru platībā, tomēr saimnieki, popularizējot šo kultūru, stāsta, ka ogu audzēšana sāk atmaksāties jau no salīdzinoši nelielām platībām.

"Tā tehnika nav dārga. Salīdzinot ar graudiniekiem, tas ir dalīts uz desmit viss. Savukārt ieņēmumi ir reiz trīs, reiz četri. Bet tāpat, savas izmaksas tās ir, un pieci hektāri ir tas, no kā ir jēga to sākt," stāstīja SIA “Krogzeme” attīstības vadītājs Andris Krogzems.

Nākotnē kooperatīvam jādomā arī par savu saldētavu un ogu šķirošanas līnijas izbūvi. Tās gan ir vērienīgas investīcijas, tomēr atvieglotu darbu ogu vākšanas laikā un ogas tad varētu arī uzglabāt, gaidot labāku cenu.

"Kooperatīvam ir gadu jānostrādā, jāparāda kaut kāds apgrozījums, jāiegūst tas atzīšanas statuss, un tad mēs varam kaut ko sākt domāt, vispār sākt runāt ar kādām bankām vai Eiropas fondu vai kādu citu fondu piesaistei," norādīja Krogzems.

Upeņu audzētāji  stāsta, ka jau šobrīd ir interese par jauno kooperatīvu, iespējams 13 dibinātājiem jau drīzumā pievienosies vēl piecas saimniecības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti