Ar šo kultūru Raivis iekopis vienu hektāru lielu platību, un, ja to audzēšana izrādīsies veiksmīga, sausseržu stādījumus saimnieks palielinās un domās arī par ogu pārstrādi.
Platībās, kurās līdz šim daudzus gadus audzēti graudaugi, nu zaļo upenes un viena no jaunākajām augļaugu kultūrām - sausserži.
Ar šo Sibīrijā un Kamčatkā iecienīto, bet Latvijā visai svešo dārza velti saimnieks Raivis Mickēvičs saista savu nākotni. Pērnā gada rudenī līdzās 12 hektāru lielam upeņu laukam viņš iekopa arī hektāru ar Polijā iepirktajiem ēdamo sausseržu stādiem.
Šobrīd to audzēšanu saimnieks sauc par eksperimentu - zināšanas par šo kultūru smeļas internetā, mācījies arī no poļu un lietuviešu dārzkopju pieredzes un prāto, ka daudz vērtīgu secinājumu vēl tikai priekšā.
“Sākumā es gribu saprast, kā viņus izaudzēt. Un tad domāšu jau par to tālāko, kur realizēt. Es domāju, ka tik, cik šeit ir, realizēšu svaigā veidā bez problēmām, bet uz priekšu, ja būs vairāk, tad būs jādomā par pārstrādi un popularizēšanu,” stāstīja Raivis Mickēvičs.
Viņš atzina, ka ideju, kā bioloģiski audzētos sausseržus pārstrādāt, ir daudz. No tiem var ražot, piemēram, ievārījumu, želeju, sulu un vīnu, taču tad gan vajagot lielākus apjomus.
Tādus šobrīd nodrošina poļi, kuri mērķtiecīgi strādā, lai sausseržu produktus varētu eksportēt uz ārvalstu, tostarp Latvijas tirgu. Līdz ar to cilvēki iepazītu šīs vērtīgās ogas, kuras bieži tiek pielīdzinātas zilenēm un mellenēm, tomēr tas nav īsti pareizi.
“Tā ir pavisam savādāka oga. Tajā, kā var atrast literatūrā, ir trīsreiz vairāk antioksidantu nekā mellenē, vairāk C vitamīnu nekā apelsīnā. Šī oga ir jaunības oga, viņu sauc par jaunības ogu. Pagaidām viņa vēl ir maz pazīstama, bet nu Polijā viņu audzē un saka, ka tā ir jaunā superoga, kas būs tirgū,” stāstīja Raivis Mickēvičs.
Nākotnē ar sausseržiem saimnieks iecerējis apstādīt lielākas platības. Īstenojot vairākus Eiropas struktūrfondu projektus, viņš iegādājies ogulāju stādīšanai, kopšanai un novākšanai paredzētas iekārtas, kas der kā sausseržu, tā arī upeņu audzēšanai.
