Jauns īpašnieks
"Es esmu, nu jau var teikt, daļēji vietējais. Man Līgatnes novadā tepat netālu ir īpašums, kuru mēs ar ģimeni iegādājāmies jau pirms septiņiem gadiem. Un tagad atnāca arī šī papīrfabrika…" pastāstīja Līgatnes papīrfabrikas jaunais saimnieks Edgars Ricevs, kurš iepriekš pamatā darbojies informācijas tehnoloģiju jomā.
"Darījums noslēdzās šī gada janvārī, un šo gadu sākām ar tādu jaunu pamatīgu stāstu. Janvārī īpašums pārgāja man piederošas kompānijas īpašumā, tātad juridiska persona ir turētājs un arī vienīgais attīstītājs un investors šeit. Šobrīd lēmums ir attīstīt šo vietu pakāpeniski solīti pa solītim, jo tas nav projekts, kur uzreiz viss būs," pastāstīja Ricevs.
Līgatnes papīrfabrika ir unikāls industriālais mantojums, jo rūpniecības uzņēmums darbojās teju 200 gadus bez pārtraukuma. Daudzo gadu garumā par papīra izejvielām kalpojušas linu lupatas, celuloze, kokmasa un makulatūra.
Sākotnēji nelielajā Anfabrikā Līgatnes upes krastā papīru ražoja ar rokām, savukārt 1830. gadā tika uzcelta Vidusfabrika jeb galvenā ražotne, un vēlāk darbu pakāpeniski pārņēma arī papīrmašīnas. Papīrfabrika darbu pārtrauca 2014. gadā, bet ražotnes vēsturiskās ēkas līdz šim saglabājušās gana labā stāvoklī, pauda jaunais īpašnieks.
"Platība ir 12 hektāri, un četri ēku kompleksi ir ļoti labā stāvoklī. Tā ir administratīvā ēka – ļoti skaista ēka, kur savulaik viņiem bija administrācija, kase, arodbiedrība utt. Tad ir piebūve – tāds neliels spīķerītis, vēsturiska divu stāvu ēka, kas ir bijusi noliktava. Un vēl arī ļoti labā stāvoklī ir saglabājusies ēka, kas ir mehāniskais cehs jeb darbnīcas, kas nozīmē, ja papīra mašīnai kāda daļa kaut kur salūza, tad to šeit laboja vai izgatavoja jaunu.
Tur bija skārdotava, galdniecība, stiklotava. Faktiski tā bija pašpietiekama fabrika.
Tas nav tā kā tagad rūpniecībā, ja kaut kas saplīst, mēs pasūtām no Ķīnas vai Polijas, vai Vācijas un gaidām trīs mēnešus, līdz tas atnāk. Mūsdienās viss ir aizgājis ārpakalpojumos. Te ir spilgts piemērs, kā agrāk tas viss bija nodrošināts iekšienē. Viņiem te bija pat sava degvielas stacija, doktorāts, dzemdību nams, skola un bērnudārzs," pastāstīja Ricevs.
Iecere ražot akvareļu papīru
Jaunais saimnieks patlaban sāk sakopt ražošanas galveno ēku – labo tās jumtu un iekšpusē vienu no telpām pamazām iekārto akvareļu papīra ražošanai. Saražoto papīru apjomā līdz 100 tonnām gadā pamatā plānots eksportēt uz dažādām pasaules valstīm, jo Latvijā tam tirgus ir neliels.
"Tie ir dažādi akvareļu papīri. Šie ir Francijā ražoti, kas skaitās tuvāk profesionālajam un dārgajam galam. Un mums ir doma arī ražot akvareļu papīru. Te ir savukārt tas papīrs, kas ražots uz papīra līnijas, kas šobrīd mums atrodas Rīgā, bet ir gatava braukt uz šejieni. Tirgus ir, niša ir, un brīnumaini viss salikās, jo tas nebija baigi plānots," pastāstīja Ricevs.
Papīra fabrikas ražošanas telpās patlaban laiks vēl ir apstājies, bet
daudzas šobrīd apputējušās iekārtas plānots atjaunot un izmantot.
"Tiks izmantots hidromaisītājs, lai šķaidītu kokvilnu ūdenī un būtu gatava pirmreizējā papīra masa. Akvareļu papīru mēs ražosim no 100% kokvilnas," atklāja Ricevs.
Klasisko balto papīru pagaidām Līgatnē gan neplāno ražot. Bet līdzās akvareļu papīra ražošanai uzņēmums pakāpeniski sāks arī kraftpapīra ražošanu, ko izmanto iepirkuma maisiņiem un iepakojumiem. To gan neplāno darīt tieši Līgatnē, bet citviet.
Cer nodarbināt vietējos
Papīrfabrikas atdzimšanā būs nepieciešamas arī darbarokas gan ražošanā, gan citos darbos. Īpašnieks cer nodarbināt tieši vietējos iedzīvotājus: "Papīra ražošana šeit ir būtiska, jo tā ir Līgatnes sirds. Ja tā iepukstēsies, tad tas stāsts, kas šeit 2014. gadā izbeidzās, atjaunosies. Mums jau strādā divi vietējie cilvēki. Aivars un Haralds, brīnišķīgi cilvēki, kas jau ir gados – pensionāri. Haralds ir supervirpotājs, metālapstrādātājs, atslēdznieks, ja tā var teikt. Viņš pamazām atdzīvina mehāniskās darbnīcas. Un Aivars ir enerģētiķis, kas palīdz ielaist elektrību visos tajos kontaktos, kur vajag.
Tā ka šai vietai ir paveicies ar labiem cilvēkiem. Bet būs vēl darbavietas arī ražošanā.
Sākumā mums ir paredzēti kādi 12 cilvēki, trīs maiņas," pastāstīja jaunais fabrikas saimnieks.
Ieceres festivālam un īres dzīvokļiem
Līdzās akvareļu papīra ražošanai rūpnīcas teritorijā tiks rīkoti papīra festivāli un citas radošas aktivitātes, mākslinieku grafikas darbnīcas un plenēri. Edgars Ricevs centīšoties apdzīvot visas telpas un daļu atvērt arī apmeklētājiem, kā arī atsevišķās senajās ēkās vēlāk taps dzīvojamais fonds – īres dzīvokļi un viesnīca.
Patlaban teritorijas izmatošanas statuss ir rūpnieciskā zona, ko jaunais īpašnieks mainīs uz jauktas apbūves, dzīvojamo un dabas zonu.
"Papīra ražošanas process būs apskatāms, un tad ap šo papīru jau šobrīd veidojas dažādas izpausmes. Cilvēki, kas šeit ienāk ar idejām, ir mākslinieki. Uldim Mākulim ir arī doma par papīru kā mediju un platformu, kas nes vēsti. Un tad radīt muzeju vai drīzāk tādu namu, kurā cilvēki var atbraukt un pieredzēt dažādas ar papīru saistītas lietas. Šobrīd daudzi atbrauc ar visādām idejām, bet tas, kas te notiks, tam ir jābūt saistītam ar tādu vērtību, ko es saucu – cilvēks, daba un harmonija. Vēlos mazliet tādu citu to nesteidzīgo, ne pilsētas, ne tikai uz peļņu vērstu un patērējošo…
Nezinu, man tā vēl pagaidām ir mistērija un eksperiments, bet tas ir arī atbildīgs eksperiments.
Es esmu daudz pētījis šis kopienas pasaulē, un ir ļoti dažādi varianti. Bet es domāju, ka papīrfabrikai būs savs variants, kurš būs ļoti līdzīgs vecajam Līgatnes stāstam," sacīja Ricevs.
Vienā no Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskajām telpām, kur pēdējos astoņus gadus iekārtas krājušas tikai putekļus, akvareļu papīra ražošanu plānots sākt jau šogad.
