Kamēr nekustamo īpašumu pircēji no Krievijas lūko pēc mājokļiem Rīgā un Jūrmalā, Kurzemes jūrmalā - gan Liepājā un Ventspilī, gan par mazākos ciemos esošo mājokļu īpašniekiem pēdējos gados arvien biežāk kļūst mūsu kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji.
Ņemot vērā to, ka Lietuvas iedzīvotāji ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi, uzturēšanās atļaujas viņiem nav aktuālas.
Liepājā Lietuvas iedzīvotājiem jau pieder vairāki simti īpašumu
Nekustamo īpašumu kompānijas ”Ober-Haus” Liepājas biroja pārstāve Elvita Ķeire stāsta, ka pastiprināta lietuviešu interese par nekustamo īpašumu iegādi Liepājā vērojama pēdējos trīs gadus. Viņa lēš, ka patlaban Liepājā Lietuvas iedzīvotājiem jau pieder vairāki simti īpašumu.
”Pieņemsim, Klaipēdā un Palangā iegādāties nekustamo īpašumu par zemām cenām nav iespējams. Palangā, tādā kūrortpilsētā, kāda tā ir (tā ir neliela), ir ļoti maz īpašumu un līdz ar to īpašumu cenas ir ļoti augstas, par Viļņu vispār nerunāsim. Šeit bija ļoti zemas cenas. Pirms trim gadiem, kad viņi sāka iegādāties, cena šeit bija no 3000 - 4000 latu. Dotajā brīdī cenas ir izaugušas jau līdz desmit tūkstošiem, bet arī tā cena priekš viņiem nav augsta,” stāsta Ķeire.
Viņasprāt,
Lietuvas iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi Liepājā ir veicinājusi arī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, jo īpaši Karostas rajonā.
”Lietuvieši ir iecienījuši tādu rajonu kā Karosta, kas mums pašiem liepājniekiem nebija iecienīts. Bet lietuvieši tur ir saskatījuši to plusu, ka jūra ir pāri ielai, viss mikrorajons ir izstiepts gar jūras malu. Ir ļoti daudz pirmskara un Staļina laika ēku ar augstiem griestiem un interesantu arhitektūru, un pārsvarā Karaosta ir kā viens liels parks, jo visa ir zaļa. Tādēļ, kad pērk šos īpašumus, cenas ir pakāpušās, jo, kā jau es teicu, agrāk liepājnieki nemīlēja šajā mikrorajonā iegādāties dzīvokļus, tur agrāk cenas bija ļoti zemas. Sakarā ar to, ka tagad lietuvieši pērk tur dzīvokļus, cenas ir pakāpušās,” saka Ķeire.
Ventspilī nopirkto pat iznomā
Savukārt viņas kolēģe no Ventspils Tatjana Laizāne zina teikt, ka sākotnēji Lietuvas iedzīvotāji braukuši uz Ventspili kā tūristi, bet ātri vien sākuši uzpirkt pilsētā esošos nekustamos īpašumus, kurus pēc tam izmanto gan paši, gan iznomā.
”Sākās no tā, ka kaut kur divus gadus atpakaļ lietuvieši mūs atklāja kā pilsētu, kur var vienkārši kā tūristi atbraukt un paskatīties. Bet, tā kā mūsu kaimiņi lietuvieši ir diezgan uzņēmīgi, tad ļoti ātri viņi sāka uzpirkt dzīvokļus, lai izīrētu paši saviem tūristiem. Es kā nekustamo īpašumu speciāliste, kā ”Ober-Haus” speciāliste redzu, ka pašlaik tā tendence ir tik liela, ka viņi jau pārdod savus īpašumus - paši lietuvieši pārdod lietuviešiem un uzpērk jau ne tikai dzīvokļus, bet arī mājas,” stāsta Laizāne.
Privātmāju iegādei lietuvieši pievērušies jau pirms kāda laika, bet tagad daži lietuvieši interesējoties par iespēju iegādāties kādai bankai piederošu namu ar astoņiem dzīvokļiem, kas savulaik uzbūvēts Padomju armijas vajadzībām. Laizāne gan uzskata, ka lietuviešu aktivitātes Kurzemes nekustamo īpašumu tirgū vērtējamas visai neviennozīmīgi:
”Ja mēs runājam par jebkuru pirkumu un naudas ieguldījumu kā investīciju, tad labi - ienāk nauda, kas strādā. Īpašnieki pārdod savus īpašumus un viņiem ir iespēja laist naudu atkal apgrozībā. Bet, ja tie ir ārzemnieki vai nerezidenti, to varam saukt par ārējām investīcijām, kam ir arī savi trūkumi. Viņi nereģistrējas Ventspilī kā nodokļu maksātāji, bet viņi izmanto Ventspils infrastruktūru, kas ir uzturēta par pašvaldības līdzekļiem. Un,
es tā domāju, ka arī Lietuvā viņi diez vai maksā nodokli. Un, tā kā viņi nemaksā nodokļus, viņiem ir iespēja dempingot, kropļojot mūsu viesnīcu tirgu. Viesnīcas ir spiestas samazināt savu darbu.”
Laizāne domā, ka vairums lietuviešu, kam pieder nekustamie īpašumi Kurzemē, ne tikai nemaksā nodokļus, bet arīdzan nemaz nedzīvo šeit. Tāpēc varbūt esot pienācis laiks domāt par iespējām ierobežot Latvijas nerezidentu iespējas iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā:
”Rezumē man ir tāds, ka - es tā domāju -, ka ir jāceļ valsts nodevas un nodokļi nerezidentiem par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.”
Lietuvieši: Mums te patīk
Liepājā sastaptie lietuvieši Juliuss un Lina Žemaiši no Kauņas atklāj, ka Liepājā ierodas regulāri.
”Mēs šeit neesam pirmo reizi. Mums šeit ļoti patīk. Droši vien, jau kādu trešo vai ceturto gadu braucam uz šejieni. Kad atbraucām pirmo reizi, ļoti patika smiltis, tas, ka nav daudz cilvēku, ļoti skaistas ēkas. Bet labākais, ka nav tik daudz cilvēku kā mūsu kūrortos - aizej uz kafejnīcu, jāgaida…
Šeit nav tāda liela balagāna, kā ir, kad ir daudz cilvēku, kad pludmalē nav komforta. Piemēram, Lietuvā pludmalē nav tualešu, it kā sīkums, bet tas vienalga ir svarīgi. Šeit viss ir ērti, pašā pludmalē ir bāri, kur var nopirkt kaut ko dzeramu, saldējumu. Turklāt ir ļoti labs bērnu parks. Parks mums ļoti patīk, ja ir ļoti karsts, ar mazu bērnu var aiziet uz parku un pašūpoties, pabūt ēnā, mazliet atpūsties no pludmales.”
Žemaišu ģimene pagaidām gan dodot priekšroku atpūtai viesnīcās, tomēr, kā atzīst Juliuss, savulaik viņi aizdomājušies arī par iespēju iegādāties Liepājā dzīvokli:
”Mēs paši meklējām dzīvokli, ko nopirkt. Tas maksāja aptuveni 10 tūkstošus eiro, cik atceros. Pēc tam paskaitījām, ka par šo naudu mēs daudzkārt varēsim atpūsties viesnīcā. Šādu investīciju mēs apdomājām, šķiet, tas bija pirms kādiem diviem gadiem.”
Liepājā gan viņi esot iepazinušies ar kādu ASV dzīvojošu lietuvieti, kura jau pirms kāda laika nopirkusi dzīvokli Karostas rajonā. Šis pirkums viņai esot izmaksājis gaužām lēti.
”Tas bija lēti, viņa, šķiet, latos toreiz samaksāja tikai kādus divus tūkstošus par skaistu divistabu dzīvokli. Cena bija ļoti laba,” atzina Juliuss.
Arī no Viļņas atbraukušais Valeriuss Stupuļonis, kurš Liepājā esot pirmo reizi, neizslēdz iespēju, ka kādreiz varētu iegādāties šeit dzīvokli:
”Esmu šeit pirmo reizi. Man viss ļoti patīk. Nezinu, varbūt kādreiz arī nolemšu kaut ko nopirkt. Pastaigājoties redzējām, ka Liepājā ir daudz interesantu, skaistu ēku. Būtu jauki, ja šeit piederētu dzīvoklis, uz kuru atbraukt vasarā.”
Informāciju par iespējām nomāt vai pirkt iegūst internetā
Caurskatot Lietuvas sludinājumu portālus, atklājas, ka Lietuvā reģistrētas vairākas interneta mājaslapas, kurās potenciālajiem atpūtniekiem tiek piedāvāta iespēja savai atpūtai nomāt māju vai dzīvokli kādā no piejūras pašvaldībām. Interneta vietnē ventspils.lt interesentiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā desmit mājokļiem Ventspilī. Līdzīgās mājaslapās - liepaja.lt un roja.lt savukārt nomāšanai piedāvā dzīvokļus un mājas Liepājā un Rojā. Ventspils lietuviešu atpūtniekiem ieteikta kā lieliska vieta, kur pavadīt vasaras brīvdienas, Roja raksturota kā mīlīga piejūras pilsēta, kur atvaļinājumu pavadīt tiem, kam nepatīk troksnis un burzma, bet Liepāja - kā ievērojama pilsēta. Visās mājaslapās kā kontaktpersona norādīts viens un tas pats cilvēks - Linas Malinauskis. Viņš stāsta, ka biznesu Latvijā nolēmis attīstīt tādēļ, ka šeit tas ir izdevīgāk nekā Lietuvā, un tagad iznomāšanai piedāvā gan sev, gan citiem piederošus mājokļus.
Šeit rentabilitāte ir lielāka nekā Lietuvā, bet viss ir atkarīgs no laika apstākļiem. Tas, ziniet, ir tūrisma bizness. Kad laiks ir labs…Sākumā nopirku sev, bet pēc tam izdomāju, ka to visu vajag attīstīt,” saka Malinauskis. Viņš neslēpj, ka ne reizi vien bijuši gadījumi, kad klienti, kas nomā no viņa īpašumu, interesējušies par iespēju pašiem iegādāties dzīvokli kādā no Latvijas piejūras pilsētām.
Lietuvas sludinājumu portālos atrodama informācija arī par citiem nekustamajiem īpašumiem, kas tiek iznomāti atpūtniekiem no Lietuvas - lauku māju 20 kilometru attālumā no Ventspils un māju pie Užavas upes. Nomas maksas ir atšķirīgas - par dzīvokli ar četrām gultasvietām Liepājā un Ventspilī tiek prasīti vismaz 44 eiro dienā, par māju ar sešām gultasvietām Rojā - 50 eiro dienā, bet par mājokli 20 kilometrus no Ventspils - aptuveni 30 eiro dienā.
”Ober-Haus” Liepājas biroja pārstāve Elvita Ķeire zina teikt, ka atsevišķos piejūras ciemos lielākā daļa zemes jau nonākusi Lietuvas iedzīvotāju īpašumā.
Latvijā ārvalstu fiziskajām personām pieder vairāk nekā 11 tūkstoši zemes īpašumu
Detalizētu informāciju par to ārvalstnieku, kas Latvijā iegādājas nekustamos īpašumus, valstspiederību, Valsts zemes dienests gan neapkopo. Kopumā Latvijas teritorijā ārvalstu fiziskajām personām pieder vairāk nekā 11 tūkstoši zemes īpašumu.
Zemesgrāmatas dati liecina, ka ārvalstnieku interese par Latvijā esošu nekustamo īpašumu iegādi pieaugusi tieši ekonomiskās krīzes laikā, kad īpašumu cenas strauji samazinājās.
Būtiski ir piebilst, ka pērnruden, uzstājoties kādā zinātniskā konferencē,
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Liene Markus-Narvila savā priekšlasījumā par lingvistisko situāciju Lietuvas pierobežā esošajā Rucavā norādījusi, ka mazajos piejūras ciemos - Nidā un Papē lietuviešu īpatsvars jau rada pārlietuviskošanās draudus.
