Panorāma

Mājsēdei ir efekts, bet lejupslīde var apstāties

Panorāma

Panorāma

Lietuvas-Polijas starpsavienojums gatavs sinhronizācijai

Lietuvas–Polijas starpsavienojums gatavs sinhronizācijai ar Eiropas energoapgādes sistēmu

Lietuvā pirmdien svinīgi atklāts Lietuvas–Polijas elektrības starpsavienojums, kas ir gatavs sinhronizācijai ar Eiropas energoapgādes sistēmu. Tas ir priekšnoteikums, lai 2025. gadā Baltijas valstis varētu atslēgties no Krievijas uzturētās sistēmas un energoapgādi reģionā kontrolēt pašas. 

Baltijas elektrības vārti uz Rietumiem. Tā lietuvieši pasniedz Lietuvas–Polijas starpsavienojumu, ar kuru saistītā infrastruktūra izbūvēta netālu no Alītas pilsētas, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas. Jau šobrīd šajā vietā Lietuvā ieplūst elektrība no Polijas. Taču, tā kā Baltijas valstis kopš padomju laikiem ir integrētas vienā energoapgādes sistēmā ar Krieviju un Baltkrieviju, elektroenerģiju nākas vispirms pielāgot Krievijas uzturētās elektrosistēmas frekvencei. 

Jauni autotransformatori nodrošinās, ka elektrība no Polijas ieplūst Lietuvā jau vienotā frekvencē. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvija, Lietuva un Igaunija vairs nebūtu atkarīgas no Krievijas elektroapgādes sistēmas. 

Atslēgšanās no Krievijas paredzēta 2025. gadā. Līdz tam autotransformatori tiks izmēģināti testa režīmā. Tomēr Lietuvas amatpersonas norādījušas – ja kādu neparedzamu apstākļu gadījumā tas būs vajadzīgs, no Krievijas būs iespējams atslēgties arī agrāk. 

Lietuvas enerģētikas ministrs Dainius Kreivis norādīja: “Šis projekts ir pabeigts trīs gadus pirms sinhronizācijas, jo mums ir jāspēj saņemt palīdzību no Eiropas gadījumā, ja kaut kas notiek. Tātad, no vienas puses, šie ir vārti uz Eiropu, no otras puses – tā ir drošība Baltijai.”

Savukārt Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora “Litgrid” ģenerāldirektors Roks Masiulis uzsvēra: “Šī līnija ir stratēģiski nozīmīga visām Baltijas valstīm. Caur šo līniju mēs spētu saņemt palīdzību no Polijas. Šodien visas Baltijas valstis ir kļuvušas spēcīgākas.”

Lietuvas pārvades operatora “Litgrid” vadītājs atzīmēja, ka Lietuva no sinhronizācijas darbiem esot paveikusi ap 40%. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem vēl ir jauna jūras kabeļa izbūve starp Poliju un Lietuvu pa Baltijas jūru. Arī Latvijai priekšā vēl vairāki projekti, lai sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt.

“Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Arnis Daugulis sacīja: “Mēs šobrīd atjaunojam divas elektrolīnijas starp Latviju un Igauniju. Mēs viņas rekonstruējam, lai palielinātu jaudu šajās līnijās. Tad mums vēl ir jāuzstāda vesela virkne ar jaunām iekārtām – sinhronie kompensatori, baterijas, lieli akumulatori, kas nodrošinās rezerves, ja tās mums būs nepieciešamas.”

Kopumā ar sinhronizāciju saistīto projektu izmaksas tiek lēstas ap 1,6 miljardiem eiro. Lielākie ieguldījumi vajadzīgi infrastruktūrai Polijā un Lietuvā. 75% finansējuma sedz Eiropas Savienība. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt