Starpvaldību līgumu iecerēts parakstīt 31.janvārī Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā Tallinā. Pēc tam tas vēl jāratificē visu triju Baltijas valstu parlamentiem.
Kā trešdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis un satiksmes ministrs Roks Masjulis,
domstarpību par projektu vairs nav.
Pēc Masjuļa teiktā, paredzēts vienoties, ka "Rail Baltica" projekts visu triju valstu teritorijā tiktu īstenots līdz 2025.gadam un jauno sliežu ceļu varētu izmantot no 2026.gada.
Jau ziņots, ka Skvernelis vēl pagājušās nedēļas sākumā izteicās, ka nav pārliecināts, vai līgumu, kas regulēs vispārējo "Rail Baltica" projektu - maršrutu, sagatavošanās darbu grafiku, infrastruktūras īpašumtiesību jautājumus un būvniecības finansējumu, - izdosies parakstīt 31.janvārī. Kā norādīja Lietuvas premjers, viņa valdībai, kas sāka darbu decembrī, detalizēti jāizpēta visi projekta aspekti.
Arī Masjulis nesen atzina, ka Lietuvas jaunajai valdībai vēl vajadzīgs laiks, lai iedziļinātos "Rail Baltica" projektā, iekams parakstīt starpvalstu līgumu.
Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa novembrī paziņoja, ka valstīm pusgada laikā ir jāparaksta līgumi, kuros noteikta projekta virzība. Viņa skaidroja, ka šāds dokuments ir nepieciešams, lai projekts būtu neatgriezenisks un būtu pamats sarunām ar Eiropas Komisiju par atbalstu pēc 2020.gada.
Kā Lietuvas lietišķajam laikrakstam "Verslo žinios" sacījis Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektora padomnieks Mants Dubausks, parakstot līgumu, būs sasniegts punkts, no kura atpakaļceļa nav. Viņš apliecinājis, ka "Lietuvos geležinkeliai", kas pērnruden visilgāk no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm vilcinājās parakstīt līgumu par projekta finansēšanas un izpildes modeli, rīkosies tā, kā tam norādīs uzņēmuma galvenā akcionāre - Satiksmes ministrija.
Iepriekš arī Latvijas valdība atbalstīja starpvaldību līguma slēgšanu par Eiropas platuma sliežu ceļa "Rail Baltica" izveidi.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. "Rail Baltica" būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.
