Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, uz Lietuvu netiek transportēti vairāk nekā 1200 konteineru, kuru kopējā vērtība ir ap 240 miljoniem eiro. Ja situācija nemainīsies, pesimistiskākais scenārijs paredz, ka nākamgad Ķīnas ierobežojumu dēļ Lietuvas kompāniju zaudējumi varētu sasniegt 300 miljonus eiro.
Ķīna līdz šim noliegusi, ka rada šķēršļus darījumiem ar Lietuvu, jo ierobežojumi eksportam uz Lietuvu pašlaik ietekmējot tikai rūpnieciska pielietojuma preces, sacīja LPK prezidents.
"Patēriņa preču un rūpniecībai neparedzēto preču kustība turpinās. Problēma ir ar rūpniecībai paredzētajām precēm, piemēram, dažādām detaļām un mikroelektronikas detaļām, kas tiek ievietotas Lietuvā ražotajās ierīcēs," viņš teica ziņu aģentūrai BNS.
"Ja piegādes arī turpmāk būs traucētas, kompānijām būs jāpārtrauc ražošana, jo gala produktu nevar izgatavot bez šīm detaļām," paskaidroja Janulevičs.
Viņš atzina, ka Lietuva pašlaik izjūt līdz šim nepieredzētu Ķīnas spiedienu, kuru vienatnē izturēt nespēs.
"Rūpnieciskam izmantojumam - dažādi izejmateriāli un detaļas - paredzētais veido divas trešdaļas no 1,2 miljardu eiro vērtajām precēm, kas no Ķīnas tiek eksportētas uz Lietuvu," norādīja Lietuvas rūpnieku organizācijas vadītājs.
"Sākotnējās aplēses liecina, ka gadījumā, ja situācija turpināsies, nākamgad Lietuvas kompānijas zaudēs ap 300 miljoniem eiro gadā," viņš piebilda.
LPK trešdien aicināja Lietuvas valsts augstākās amatpersonas nekavējoties reaģēt uz Ķīnas darbībām pret valsti un tās uzņēmumiem, tostarp iesaistot Eiropas Savienības (ES) institūcijas.
Konfederācija vēstulē atzina, ka līdz šim nav jutusi ES iesaisti vai atbalstu Lietuvai un tās kompānijām.
Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kamera nesen arī brīdināja Lietuvas valdību, ka Ķīnas noteiktie ierobežojumi var likt Vācijas investoriem slēgt ražotnes Lietuvā, ja netiks rasts risinājums Lietuvas un Ķīnas ekonomisko attiecību uzlabošanai.
Jau ziņots, ka Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij.
Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Šā iemesla dēļ abas valstis šogad atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus, bet vēlāk diplomātiskās attiecības tika pazeminātas līdz pagaidu pilnvaroto lietvežu līmenim.
Ķīna pēdējā laikā atcēlusi tiešos kravas vilcienu reisus uz Lietuvu un pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas kompānijām, samazinājusi Lietuvas uzņēmumiem kredītlimitus un paaugstinājusi cenas, kā arī uz laiku bija izslēgusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.
Lietuvas uzņēmēji atzīst, ka šīs nesaskaņas būtiski apgrūtinājušas viņu sadarbību ar Ķīnu, bet Lietuvas valdība cer, ka ciešākas ekonomiskās saites ar Taivānu šos zaudējumus ar laiku varētu atsvērt.
