Lietuvas ministrs: LDz prasība par zaudējumu atlīdzināšanu ir «kā naža dūriens mugurā»

Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un SIA "LDz Cargo" prasība Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" samaksāt vairāk nekā 82 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā salīdzināma ar "naža dūrienu mugurā", - šādu vērtējumu tai devis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

"Tas ir ļoti agresīvs stils - es pat teiktu, ka tas ir dūriens mugurā. Parasti pirms summu nosaukšanas notiek sarunas, diskusijas, tiek izklāstītas nostājas, uzklausīta otra puse. Šis man neatgādina īpaši konsekventu darbu, drīzāk jau izskatās pēc politiska izmisuma soļa," ziņu aģentūrai BNS otrdien sacījis ministrs, kas dienu iepriekš norādīja uz Latvijas puses rīcības iespējamo saistību ar oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Pirmdien "Lietuvos geležinkeliai" pavēstīja, ka no LDz saņēmis prasību gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, bet otrdien kļuva zināms, ka LDz un SIA "LDz Cargo" aicinājušas "Lietuvos geležinkeliai" atlīdzināt zaudējumus kopumā 82,32 miljonu eiro apmērā.

Kā informēja LDz pārstāvji, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) lēmumu lietā LDz un "LDz Cargo" iesniegušas pretenziju "Lietuvos geležinkeliai" par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar 2009.gadā Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma nojaukto sliežu ceļa posmu Mažeiķi-Latvijas robeža. LDz pretenzijā prasīts atlīdzināt zaudējumus par periodu no 2009.gada līdz 2017.gadam, kas esot 56,92 miljoni eiro.

Aprēķinus par zaudējumu apmēru veikusi auditorkompānija "Ernst&Young Baltic".

Savukārt "LDz Cargo" prasa "Lietuvos geležinkeliai" atlīdzināt negūto peļņu 25,4 miljonu eiro apmērā. To veido negūtie naftas produktu pārvadājumu ieņēmumi no Mažeiķos izvietotās naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen".

LDz koncerna uzņēmumi gaidīs Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma atbildi uz iesniegtajām zaudējumu piedziņas pretenzijām, pretējā gadījumā tiks izskatīta iespēja vērsties tiesā.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis prasību otrdien nosauca par "neizprotamu un pilnīgi nepamatotu".

Savukārt Masjulis jau pirmdien izteica nožēlu, ka Latvijas puse "nenogaidīja, kamēr beidzas lieta ar EK", un atgādināja, ka Lietuva jau sākusi atjaunot Reņģes posmu un "tiek darīts viss, lai šo veco konfliktu atrisinātu."

"Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška norādīja, ka uzņēmums ir saskaņojis satiksmes atjaunošanas plānu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmā un to ievēro, bet atjaunošanu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. "Aplēsēm par it kā negūto peļņu trūkst pamatojuma, jo uz Latviju vesto kravu apjomi tiklab pirms Reņģes [posma nojaukšanas], kā pēc tās nemainījās," ministrijas paziņojumā citēts viņa teiktais.

KONTEKSTS:

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā 2008.gadā negaidīti tika slēgts "Lietuvos geležinkeliai" un "Orlen Lietuva" konflikta dēļ, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms šajā līnijā tika demontēts. Naftas kompānijai līdz ar to nācās izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.

EK pēc Latvijas un "Orlen Lietuva" pieprasījuma 2013.gadā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai "Lietuvos geležinkeliai" tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpis Eiropas Savienības (ES) monopoldarbības uzraudzības noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pērn 2.oktobrī EK paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū.

Lietuvas valdība decembrī nolēma Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu atjaunot. Šos darbus plānots paveikt līdz 2019.gada nogalei. Sākotnēji lēsts, ka tie varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus eiro, bet šobrīd saskaņā ar "Lietuvos geležinkeliai" aplēsēm paredzamās izmaksas samazinātas līdz 10 miljoniem.

Augusta sākumā "Lietuvos geležinkeliai" valde apstiprināja attiecīgu investīciju projektu, bet augusta vidū dzelzceļa uzņēmuma ģenerāldirektors Bartuška un Polijas naftas koncerna "Orlen" vadītājs Daniels Obajteks ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā posmā.

Pagājušajā nedēļā "Lietuvos geležinkeliai" izsludināja konkursu par izjauktā dzelzceļa posma atjaunošanu, norādot, ka uzvarētājam būs arī jāatjauno vai jāsaved kārtībā piecas pārbrauktuves, seši tilti un jāveic virkne citu darbu, kas jāpabeidz 400 dienu laikā, taču neparedzētu apstākļu dēļ šis termiņš var tikt pagarināts.

EK noteikto naudassodu "Lietuvos geležinkeliai" decembrī apstrīdēja ES Tiesā, bet janvārī to samaksāja. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt